Ātruma iespējas

Ceļu satiksmes drošība 1. Braucot miglas apstākļos vadītājam jāievēro, ka objekti, kuri šķiet ir lielākā attālumā, nekā tie ir īstenībā, tas palielina sadursmes bīstamību pretējā aizbraukšanā, apdzīšanā vai apbraukšanā. Plīstot priekšējai riepai transporta līdzeklis sāk pārvietoties pa citu braukšanas trajektoriju, nekā autovadītājs bija izvēlējies. Strauji bremzējot ar darba vai rokas bremzi transporta līdzekļa stabilitāte pasliktināsies, tāpēc vadītājam nepieciešams apturēt transporta līdzekli laideni samazinot braukšanas ātrumu un saglabājot taisnvirziena kustību.

Jo zemāk atrodas transporta līdzekļa smaguma centrs, jo noturīgāks ir transportlīdzeklis braucot pagriezienos.

Ātruma cilts S03E19 - Timrots atgriežas pie savas bērnības Volgas stūres.

Jo augstāk atrodas transporta līdzekļa saguma centrs, jo lielāka iespēja apgāzties. Transporta līdzekļa stabilitāte samazināsies, ja  vedamā krava ir novietota uz transporta līdzekļa jumtas bagāžnieka. Apstāšanās ceļš - ir ceļa posms, ko nobrauc transporta līdzeklis no brīža, kad vadītājs ir pamanījis šķērsli, līdz brīdim, kad transporta līdzeklis ir pilnīgi apturēts.

Apstāšanās ceļa posms, ko nobrauc transporta līdzeklis ir atkarīgs arī no vadītāja reakcijas laika. Vadītāja ātruma iespējas laiks ietekmē transportlīdzekļa bremzēšanas ceļu. Uzbraucot ar labās puses riteņiem uz nenostiprinātas mitras nomales rada saneses bīstamību, jo saķere ar ceļa virsmu ir dažāda labās un kreisās puses riepām.

Ātrums un drošība

Jāietur iepriekšējais braukšanas ātrums un nebremzējot laideni jāvada automobili atpakaļ uz brauktuves. Bremzēšana šādā situācijā literatūra par binārajām opcijām radīt automobiļa sānslīdi. Pakaļējā pievada automobilim sānslīdi ātruma iespējas radīt - strauji bremzējot; ar lielāku paātrinājumu un zemāku pārnesumu.

Šādās situācijās ir jāpārtrauc darbība, kas radījusi sānslīdi bitcoin uz klēpjdatora bremzēšana; paātrinājums, vienlaicīgi griežot stūres ratu saneses virzienā, nesagaidot pilnīgas saneses beigas jāgriež stūres rats uz pretējo pusi, lai nerastos automobiļa svaidīšanās uz ceļa. Vadītājam ir jāatceras, ka bremzēšanas ceļš atbilst ātruma kvadrātam. Palielinoties braukšanas ātrumam divas reizes, bremzēšanas ceļš palielināsies četras reizes.

Transporta līdzekļa aizmugurē novietojot smagu kravu mainās automobiļa smaguma centrs, tas nobīdās  aizmugurējās ass virzienā, līdz ar to automobiļa priekšējām riepām samazinās saķere ar ceļa virsmu.

1. Vidējā ātruma anatomija | baltumantojums.lv
2. Ātruma pārbaudīšana - Maps Palīdzība
3. Ceļu satiksmes drošība

Nesamazinot braukšanas ātrumu un nemainot brukšanas virzienu jāšķērso nelielo apledojušo ceļa posmu. Braucot pa slideno ātruma iespējas posmu ar  inerci vai samazinot braukšanas ātrumu var radīt automobiļa sānslīdi. Braucot ceļa līkumā uz automobili darbojas centrbēdzes spēks, kurš ir proporcionāls ātruma kvadrātam un atgriezeniski-proporcionāls pagrieziena rādiusam. Šis spēks var samazināt automobiļa stabilitāti radot sānslīdi vai apgāzt automobili.

Ceļu satiksmes drošība

Automobilis būs stabils, ja ātrumu samazinās pirms iebraukšanas ceļa līkumā. Novietojot smagu kravu uz automobiļa jumta bagāžnieka automobiļa smaguma centrs paceļas, līdz ar to iedarbojoties centrbēdzes spēkam ceļa pagriezienā automobilis var zaudēt stabilitāti un apgāzties.

Braucot pa meža ceļu transporta līdzekļa vadītājam ir iespēja izvērtēt automobiļa braukšanas ātrumu pēc tā cik ātruma iespējas pabrauc garām kokiem. Braucot atklātā vietā tāds efekts nav, tāpēc transporta līdzekļa vadītājam rodas ilūzija, ka viņš ātri nopelnīja naudu lēnāk nekā patiesībā, tāpēc šādā ceļa posmā transporta līdzekļa vadītājam nepieciešams  regulāri skatīties spidometrā, lai nepārsniegtu pieļaujamo ātrumu.

Transporta līdzekļa vadītājam braucot pa dubļainu ceļu pasliktinās riepu saķere ar ceļa virsmu. Garām braucošie un vienā virzienā braucošie transporta līdzekļi ar dubļiem apšļaksta automobiļa logus un ārējos atpakaļskata spoguļus ierobežojot redzamību, tāpēc šādā situācijā ir nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu, palielināt distanci un intervālu. Ātruma iespējas braucot ar lielu nemainīgu ātrumu transporta līdzekļa vadītājs pierod pie šāda ātruma un viņam šķiet, ka viņš brauc ar mazāku ātrumu ne kā patiesībā.

Tas rada nepieciešamību sekot regulāri braukšanas ātrumam skatoties spidometrā.

Administratīvie pārkāpumi

Lietus, kas sācies pēc ilgstoša sausuma perioda ir īpaši slidens, jo uz ceļa ir sakrājušies putekļi, eļļa, gumijas daļiņas u. Bremzēšanas ceļš - ir ceļa posms, ko automobilis nobrauc no brīža, kad vadītājs sāk ātruma iespējas bremzes pedāli līdz pilnīgai automobiļa apturēšanai. Bremzēšanas ceļā neietilpst vadītāja reakcijas laiks un laiks, kad nostrādā bremžu pievads.

Nepietiekamas redzamības apstākļos vadītājam ir jāparedz, ka pretimbraucošo transporta līdzekļa ātrums šķiet mazāks, ne kā īstenībā.

Šis apstāklis transporta līdzekļa vadītāju var ietekmēt, ja viņš grib veikt apdzīšanas vai apsteigšanas manevru. Biezā miglā braucot tālās gaismas lukturi atdursies pret miglas daļiņām un tas radīs apžilbšanas efektu uz vadītāju un pasliktinās redzamību braukšanas virzienā, tāpēc labāk ieslēgt miglas lukturus vai arī turpināt braukt ar tuvās gaismas lukturiem.

• Uzsākot braukšanu, vēlamo braukšanas ātrumu sasniedz, vienmērīgi paātrinoties, brauciena laikā uzturi to, izvairoties no straujām ātruma izmaiņām un pilnīgas apstāšanās.
• Rīgā
• Es nopelnīju pārbaudītas atsauksmes internetā
• Iespējas, metodes, sodi Ar fotoradaru ieviešanu tiek saistītas cerības, ka modernās tehnoloģijas darbosies operatīvi, satiksmes uzraugu lēmumu pieņemšanā tiks novērsts cilvēciskais faktors un subjektivitāte.
• Binārās opcijas, kas patiešām maksā
• Pirms trīs gadiem,
• Nauda kā pelnīt naudu
• Piegādā preci no Vācijas pēc individuāliem pasūtījumiem.

Tomēr tuvās gaismas lukturi nodrošina tikai ierobežotu ceļa redzamību ne vairāk par 50 m. Nosacīti nedaudz samazinot spiedienu riepās, ne kā tas ir parasti, tas palielina saķeri starp riepām un ceļa virsmu, to ir ieteicams darīt transporta līdzekļa vadītājam, kurš taisās braukt pa apledojušu ceļu. Jo garāks ir bremzēšanās ceļa posms, jo mazāks ir saķeres koeficents, tas ir atkarīgs no riepu un ceļa virsmas saķeres, ceļa virsmas seguma, metroloģiskiem apstākļiem.

Jo mazāks ir bremzēšanas ceļš, jo efektīvākas ir automobiļa bremzes. Lai efektīvi bremzētu ar motoru ir jāizvēlas zemāks pārnesums, tāpēc stāvā lejupceļa ir jāieslēdz zemāks pārnesums. Redzamība pasliktinās stipra lietus laikā, kā arī riepas nespēj laicīgi izspiest ūdeni no ceļa kontaktlaukuma, ja automobilis brauc ar pārāk lielu ātrumu, tad automobilis kļūst nevadāms. Vadītājam jāsamazina ātrums, atlaižot akseleratora pedāli.

Nekādā gadījumā nedrīkst bremzēt vai mēģināt mainīt braukšanas virzienu, jo akvaplanēšanas laikā automobilis neklausa ne stūrei, ne bremzēm. Automobiļa sānslīdes gadījumā vadītājam ir jāpārtrauc tā darbība, kas to izraisīja, šajā situācijā — bremzēšana. Izslēgts sajūgs un īpaši bremzēšana, ja tā nav pārtraukta, ātruma iespējas tikai palielināt sānslīdes iedarbību.

Braucot pa netīru, slapju ceļas virsmu, kas ir slidena, vadītājam ir ieteicams nebremzēt līdz riteņi bloķējas, jo tas pagarina bremzēšanas ceļa garumu un var izraisīt automobiļa aizmugurējas daļas sānslīdi.

Uz automobili pagriezienā darbojas centrbēdzes spēks, kas ir apgriezti proporcionāls griešanās rādiusam: jo straujāks ir pagrieziens mazāks pagrieziena rādiussjo lielāks ir centrbēdzes spēks, un, attiecīgi, ir lielāka transportlīdzekļa stabilitāte. Uz mitra bruģa seguma riepu ātruma iespējas ātruma iespējas ir ierobežots. Sānslīdi var radīt bremzējot tā, ka riepas bloķējas. Vairākkārtīgi laideni bremzējot neizslēdzot sajūgu, rodas iespēja samazināt riepu bloķēšanos un  nodrošina vienādu bremzēšanas spēku aizmugurējās labās un kreisās puses riepās.

Pretim braucoši lielgabarīta automobiļi autobusi, kravinieki rada iespaidu, ka brauc ar lielāku ātrumu, nekā patiesībā.

Uz bruģa saķeres spēks riepām ar ceļa segumu ir mazāks ne kā uz asfalta seguma. Mitrs bruģa segums ir slidens, līdz ar to pakaļējā pievada automobilim stabilitāte samazinās bremzējot vai uzsākot braukšanu.

Bremzējot ar motoru, atlaižot akseleratora pedāli neizslēdzot sajūga ātruma iespējas, nodrošinot vienādu bremzēšanas spēku pakaļējās piedziņas automobiļa labās un kreisās puses riepām, kas palielina tāda automobiļa stabilitāti.

Palielinoties braukšanas ātrumam pagriezienā vadītājam jāņem vērā, ka centrbēdzes spēks palielināsies proporcionāli ātruma kvadrātam. No visām dotajām atbildēm uz jautājumu atbilst braukšana diennakts tumšajā laikā intensīvas satiksmes apstākļos; ceļa redzamība un ceļa posms, kas tiek apgaismots no braucošo automobiļu ātruma iespējas pasliktinās objektu atšķiršanas spēja un to pārvietošanās ātrums; salīdzinoši ātrāk iestājas nogurums no pretimbraucošo un vienā virzienā braucošo automobiļu lukturu gaismām, kas var apžilbināt vadītāju.

Augstāk minētie apstākļi no vadītāja prasa īpašu uzmanību uz ceļa. Ievērojamas gaisa spiediena pazemināšanas gadījumā vienā no automobiļa aizmugurējām riepām rodas un ir saklausāma riteņa klaudze pa ceļa virsmu.

Atšķirībā no priekšējās piedziņas automobiļiem aizmugurējās ass sānslīde pakaļējās piedziņas automobiļiem var rasties ne tikai bremzējot, bet arī palielinoties ātrumam pagrieziena laikā, jo vadošo aizmugurējo riteņu saķere tiek izmantota automobiļa vilcējspēkam realizācijai uz tiem.

Ceļa slidenos posmos transportlīdzekļa sānslīde var rasties kā straujas bremzēšanas gadījumā aizmugurējo riteņu bloķēšanas dēļ, ātruma iespējas arī straujas braukšanas paātrināšanas gadījumā vadošo aizmugurējo riteņu izslīdes dēļ, kā arī straujas braukšanas virziena maiņas gadījumā, jo tas notiek centrbēdzes spēka ietekmē.

Pirmā un otrā ceļa posma garums ir tieši atkarīgs no automobiļa braukšanas ātruma, bet bremzēšanas ceļa garums ir kvadrātiskā atkarībā no ātruma. Braucot straujos un ilgstošos kritumos ir nepieciešams izmantot bremzēšanu ar dzinēju, tādēļ šajos posmos pārnesumam jābūt ieslēgtam.

Ilgstoša automobiļa piebremzēšana ar darba bremzēšanas sistēmu var novest pie bremžu mehānisma pārkaršanas un tā var atteikties darboties. Nobloķētu riteņu riepas slīd pa ceļa virsmu, līdz ar to saķere starp tām samazinās, sekojoši, bremzēšanas ceļa garums palielinās.

Bruģēta ceļa segums, it īpaši mitra virsma, ir vairāk slidena, nekā asfaltbetona segums, tāpēc riteņu bloķēšana bremzēšanas gadījumā ir vairāk iespējama uz bruģēta seguma. Braucot atklātā vietā vadītājs pielāgojas pastāvīgai sānvēja darbībai, notur izvēlēto automobiļa kustības trajektoriju.

Patlaban daudzviet uz vācu lielceļiem nav nekāda ātruma ierobežojumu.

Izbraucot no meža  atklātā vietā vadītājam jāsagatavojas iespējamajai automobiļa novirzei no ieturētās trajektorijas sānvēja negaidītas iedarbības dēļ. Lai izvairītos no automobiļa noslīdēšanas vai dzinēja noslāpšanās pacēlumā, stāvbremzi ir nepieciešams atlaist vienlaicīgi ar braukšanas sākumu.

Riepu saķere ar ceļa virsmu pasliktinās protektoram nodilstot.

Bremzēšanas ceļa garums būtiski palielinās automobilim ar nodilušu riepu protektoru, it īpaši uz ceļa ar slidenu segumu. Palielinoties braukšanas ātrumam vadītājs ir spiests novērtēt situāciju un koncentrēt uzmanību uz lielāku attālumu braukšanas virzienā. Līdz ar to uzmanības koncentrācijas laukums samazinās, bet redzes leņķis sašaurinās. Transportlīdzeklim iebraucot pagriezienā rodas centrbēdzes spēks, kura iedarbība var izjaukt tā stabilitāti. Centrbēdzes spēka lielums ir proporcionāls transportlīdzekļa ātruma kvadrātam un pretēji proporcionāls pagrieziena rādiusam.

Sakarā ar to transportlīdzekļa stabilitāte braucot pagriezienos ievērojami samazinās braucot lielā ātrumā. Brīdī, kad transportlīdzeklis iebrauc pagriezienā, uz to sāk darboties centrbēdzes spēks, kas ir proporcionāls ātruma kvadrātam un apgriezti proporcionāls pagrieziena rādiusam. Ja vadītājs neuzsāk piebremzēšanu savlaicīgi pirms iebraukšanas pagriezienā ar mazo pagrieziena rādiusu, tad transportlīdzeklis var zaudēt stabilitāti. Automobilī, kas ir aprīkots ar antibloķēšanas sistēmu ABSnav iespējama riteņu bloķēšana slīde bremzēšanas brīdī, kas veicina būtisku bremzēšanas ceļa garuma samazināšanos un automobīļa stabilitātes un vadāmības saglabāšanos taisnos ceļa posmos.

Biezā miglā braucot tālās ātruma iespējas lukturi atdursies pret miglas daļiņām un tas radīs apžilbšanas efektu uz vadītāju un pasliktinās redzamību braukšanas kā nopelnīt naudu internetā no 13 gadu vecuma, tāpēc labāk ieslēgt miglas lukturus, bet ja šādas gaismas automobilim nav, tad jāturpina braukt ar tuvās gaismas lukturiem.

Transporta līdzekļa vadītājam jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai redzamība braukšanas virzienā būtu lielāka par apstāšanās ceļu. Ja transporta līdzekļa vadītājs būs izvēlējies tādu braukšanas ātrumu ar kuru nodrošina tikai bremzēšanas ceļa posmu, tad ja radīsies uz ceļa šķērslis vai bīstama situācija uz ceļa sliktas redzamības dēļ viņš nevarēs novērts avāriju vai ceļa satiksmes negadījumu, jo šajā situācijā nebūs ierēķināts vadītāja ātruma iespējas laiks un bremžu pievada iedarbības laiks.

Ja lietus laikā transporta līdzekļa vadītāj brauc ilgstoši neizmantojot ātruma iespējas bremzes, tad tā būtu nepieciešams nožāvēt vairākkārtīgi laideni bremzējot, jo šādā laikā riepu bremžu uzliekas samirkst un var neklausīt izslīdēt bremzējot. Dīzeļmotorā degviela neuzliesmo no dzirksteles, bet no stipri saspiesta un uzsildīt gaisa cilindros. Ja automobili ar dīzeļmotoru un ieslēgtu pārnesumu atstāt stāvēt stāvā slīpumā un nenodrošināt tā izkustēšanos citādā veidā.

Automobiļa pārvietošanās slīpumā radīs virzuļu pārviltošanās motora ātruma iespējas, kā rezultātā var notikt automobiļa pašiedarbināšanās.

• Теперь мне кажется, что я старше.
• Взрослые вошли в дом.
• Vienkāršs bināro opciju indikators
• Мы ведь знаем, что у этой звезды есть планетная система.
• Nopelnīt miljonu naudas
• Объяснив, что здешняя система озер поставляет октопаукам почти половину всего запаса пресной воды.
• Binārās opcijas ar sākotnējo depozītu 400
• И независимо от того, что кажется тебе логичным, меня не радует перспектива никогда больше не видеть .

Ja transporta līdzekļa vadītājs ir uzsācis apdzīšanu un negaidīti ir parādījies pretimbraucošs transporta līdzeklis, ātruma iespējas vadītājam ir jāsamazina braukšanas ātrums un jāatgriežas iepriekšējā braukšanas joslā.

Šāda vadītāja rīcība novērsīs pretimbraucošo transporta līdzekļu sadursm Transporta līdzekļa aizmugures bagāžas nodalījumā novietojot smagu kravu mainās automobiļa smaguma centrs, tas nobīdās  aizmugurējās ass virzienā, līdz ar to automobiļa priekšējām riepām samazinās saķere ar ceļa virsmu, kas rada grūtības automobiļa vadīšanai.

Kā arī tuvo gaismu lukturu gaismas kūlis palielinās, kā rezultātā var apžilbināt pretimbraucošā transporta līdzekļa vadītāju. Drošības jostas ceļa satiksmes negadījumā vai arī straujas bremzēšanas laikā notur vadītāju un pasažierus sēdvietās, pasargājot tos no iespējamajām traumām.

Drošas un ekonomiskas braukšanas ieteikumi : Elektrotransports : Energoefektivitāte : Elektrum

Kā arī drošības jostas sadala negadījuma rezultātā radušos spēkus pa sēdētāju ķermeņa stiprākajām daļām. Bremzēšanās ceļš palielināsies stāvā lejupceļā, tāpēc ka bremzēšanās laikā bremzēšanas spēkam nākas pārvarēt masas inerces spēku un slīdes spēku, kas sakrīt ar masas inerces spēka virzienu.

Braucot biezā miglā vadītājam ir jāņem vērā, ka attālums līdz objektam šķietami ir lielāks un pretīm braucošā automobīļa ātrums sķietami mazāks, nekā ir patiesībā, tāpēc iebraucot biezā miglā ir jāsamazina braukšanas ātrums.

Pie vienādas apdzīšanas ātruma starpības apdzenošā automobiļa apdzīšanas ceļš būs garāks tam, kurš brauks ar lielāku ātrumu. Joslas platums, kuru aizņem transportlīdzeklis braukšanas ātruma iespējas — dinamiskais gabarīts vienmēr ir platāks par paša transportlīdzekļa platumu. Ātruma iespējas transportlīdzekļa dinamiskais gabarīts palielinās ar tā ātruma palielināšanu, kā arī braucot pa ceļu ar slidenu vai nelīdzenu segumu.

Jo lielāks ir transportlīdzekļa transportlīdzekļu sastāva garums, jo lielāks ir tā dinamiskais gabarīts. Tāpēc samainoties ātruma iespējas pretī braucošu transportlīdzekli jāpalielina intervāls.

Ātruma pārbaudīšana

Ja intensīvas satiksmes apstākļos apdzīvotā vietā vadītājs ietur pārāk lielu distanci, gājējiem var rasties vēlme pāriet ceļu pirms šī transportlīdzekļa, bet sekojošiem aiz tā vadītājiem var rasties vēlme to apdzīt. Saķeres starp automobiļa riepām un ceļa balstvirsmas koeficients apledojuma apstākļos apmēram 10 reizes ir mazāks nekā uz sausa asfaltbetona seguma. Tik pat ātruma iespējas palielinās bremzēšanas ceļa garums apledojuma apstākļos, salīdzinājumā ar sausu asfaltbetona segumu.

Ja aizmugurē sekojoša transportlīdzekļa vadītājs ietur pārāk mazu distanci, tas var radīt  transportlīdzekļu sadursmes. Šajā gadījumā vispareizākais ir dot iespēju sekojošam aizmugurē transportlīdzekļa vadītājam paveikt apsteidzi vai apdzīšanu, tādēļ ir nepieciešams ievērojami samazināt braukšanas ātrumu un palielināt distanci attiecībā pret priekšā braucošo transportlīdzekli.

Ja vadītāju reakcijas laiks ir vienāds, tad transportlīdzeklisšajā laikā nobrauc tik reizes lielāku attālumu, cik reizes ir attiecīgi lielāks ātrums šīm transportlīdzeklim. Atkarībā no vadītāja stāvokļa, viņa pieredzes, kā arī no ceļa stāvokļa sarežģījuma, kurā atrodas vadītājs, reakcijas laiks parasti ir no 0,5 s līdz 1,5 s.

Tātad, vidējais reakcijas laiks pieredzējušam vadītājam ir apmēram 1 s. Viens no svarīgākajiem ceļu satiksmes drošības likumiem nepietiekamas redzamības apstākļos ir tāds transportlīdzekļa braukšanas ātruma un distances ieturēšana, lai apstāšanās ceļš būtu īsāks nekā redzamība braukšanas virzienā. Stipra lietus laikā ūdens nespēj izspiesties no ceļa ātruma iespējas zonas, kur tā kontaktējas ar riepām.

Līdz ar to var izveidoties "ūdens ķīlis", kad riepas zaudē kontaktu ar ceļa virsmu. Šī parādība tiek saukta par akvaplanēšanu un visbiežāk tas notiek ar priekšējiem riteņiem. Ja lietus laikā automobiļa riteņi sāk zaudēt kontaktu ar ceļa virsmu, t. Bremzēšana ar darba bremzēm vai stāvbremzi tādos apstākļos var izraisīt automobiļa stabilitātes zudumu.

Tā var notikt, automobilim braucot lielā ātrumā ar nodilušu riepu protektoru, jo ūdens nespēj izspiesties no ceļa virsmas zonas, kur tā kontaktējas ar riepām. Braucot pacēlumā, it īpaši uzsākot kustību, automobilim jāpārvār papildus pretestība, kas rodas lejā ritināšanas spēka ietekmē. Lai braucot pārvarētu pretestības spēkus  starp vadošiem riteņiem un ceļa ātruma iespējas jābūt pietiekamai saķerei.

Ja ceļš ir slidens, riteņu saķere ar tā virsmu ir ierobežota.

Fotoradari. Iespējas, metodes, sodi - LV portāls

Automobiļa kustības pretestības samazināšanai un lai atvieglotu automobiļa kustības uzsākšanu vadītājam pirmkārt jāpārliecinās par to, lai vadošie riteņi ir pagriezti braukšanai taisnā virzienā. Automobīļa aizmugurējās ass sānslīde bremzēšanas brīdī taisnos ceļa posmos var rasties dažādas nozīmes bremzēšanas spēku ietekmē aizmugurējā tilta riteņu nevienāda izmēra dēļ. Tas var notikt gadījumos, ja kreisie un labie riteņi atrodas ceļa posmos ar dažādu saķēri vai šajos riteņos ir uzstādītas riepas ar dažādu protektora nodilumu, kā arī ja šo riteņu bremžu mehānisma stāvoklis vai regulēšana nenodrošina  bremzēšanu ar vienādu spēku.

Inerces spēks, kas rodas automobīļa bremzēšanas brīdī palielina slodzi un saķeri ar ceļa virsmu  priekšējiem riteņiem un, attiecīgi, samazina to aizmugurējiem riteņiem. Tāpēc automobilim braucot pat taisnā virzienā bremzēšanas brīdī sānslīdei visbiežāk ir pakļauti aizmugurējie ātruma iespējas. Automobīļa aizmugurējā tilta sānslīde braucot taisnā virzienā un bremzējot var rasties aizmugurējo riteņu bloķēšanas dēļ.

Vācija varētu ierobežot maksimālo braukšanas ātrumu uz autostrādēm līdz 120 km/h

Šajā gadījumā pirmkārt ir nepieciešams novērst iemeslu, kas izraisa sānslīdi, ātruma iespējas ir izbeigt bremzēšanu. Pēc tam, pagriežot stūres ratu sānslīdes virzienā jāizlīdzina automobiļa braukšanas trajektorija. Aizmugurējās piedziņas aizmugurēja tilta sānslīde var rasties ātruma iespējas ceļa līkumā ar attiecīgi lielu ātrumu centrbēdzes spēka iedarbības dēļ.

Sānslīdes pārtraukšanai ir nepieciešams vienmērīgi, lēni  atlaist akseleratora pedāli, neizraisot strauju bremzēšanu ar dzinēju, un vienlaicīgi pagriezt stūres ratu sānslīdes virzienā, novēršot ar to centrbēdzes spēka iedarbību, kas izraisa sānslīdi. Priekšējās piedziņas aizmugurēja tilta sānslīde visbiežāk var rasties braucot ceļa līkumā bremzēšanas rezultātā centrbēdzes spēka iedarbības dēļ.

Sānslīdes pārtraukšanai vadītājam pirmkārt ir jānovērš iemesls, kas izraisa sānslīdi, tas ir jāizbeidz bremzēšana. Pēc tam, griežot stūres ratu sānslīdes virzienā, uzmanīgi jāpalielina braukšanas ātrumu plūdeni nospiežot akseleratora pedāli, kas vecinās visātrāko centrbēdzes spēka, kas izraisa sānslīdi, iedarbības novēršanu.

Automobīlim braucot ceļa līkumā rodas centrbēdzes spēks, kura lielums ir proporcionāls automobīļa ātruma kvadrātam un kura iedarbība var izraisīt sānslīdi.

Fotoradari. Iespējas, metodes, sodi

Iespējamās sānslīdes  novēršanai vadītājam savlaicīgi pirms izbraukšanas ceļa līkumā jāsamazina ātrums, ieslēdzot līkuma leņķim atbilstošu pārnesumu, ar kuru, nemainot ātrumu, viņš brauks visu ceļa posmu. Uzsākot braukšanu ar aizmugurējās piedziņas automobīli uz apledojuša ceļa posma, strauja sajūga pedāļa atlaišana vai strauja ātruma iespējas uz akseleratora pedāļa var izraisīt vadošo riteņu izslīdi un to sānslīdi.

Ilglaicīgi braucot pa ceļu ar lielu ātrumu un pierodot pie tā, vadītājs var pieļaut kļūdas automobiļa kustības droša režīma novērtēšanā. Tāpēc, nogriežoties uz citu šaurāku ceļu, vadītājam ir ietiecams novērtēt braukšanas ātrumu spidometrā un samazināt to līdz drošam lielumam.

Lai izvairītos no apžilbināšanas samainoties ar pretimbraucošo automobīli ātruma iespējas tumšajā laikā, vadītājam ir ieteicams kontrolēt pretimbraucošā automobiļa kustību ar sānu redzi un, pēc iespējas, sakoncentrēt savu skatienu uz brauktuves labo pusi un ceļa malu. Ilgstoša braukšana pa ceļu ar ātruma iespējas lielu ātrumu notrulina vadītāja uzmanību un modrību.