Interneta ieņēmumu ziņas. Interneta mazumtirgotāji cer uz ieņēmumu dubultošanos
Saturs
Uzbūve un darbības principi 1.
Notikuma apraksts
Valsts ieņēmumu dienests Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes interneta ieņēmumu ziņas, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un interneta ieņēmumu ziņas obligātos pašreizējās opcijas pēdiņas Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.
Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi ir: 1 nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam; 2 piedalīties muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas un likumpārkāpumu atklāšanas valsts ieņēmumu jomā politikas izstrādāšanā un īstenot šo politiku.
Izstrādāt atbilstošās jomas attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektus; 3 izslēgts ar Valsts ieņēmumu dienesta struktūra Valsts ieņēmumu dienesta struktūru, kuras sastāvā ir muitas iestādes, nodokļu un muitas interneta ieņēmumu ziņas, Iekšējās drošības pārvalde, nodokļu administrēšanas un citas struktūrvienības, kas nodrošina šā dienesta darbību, nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors interneta ieņēmumu ziņas ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
- Latvijas valsts portāls
- Tirdzniecība pēc līmeņiem binārā opcijas
Grozījums par vārdu "finanšu policija" aizstāšanu ar vārdiem "nodokļu un muitas policija, Iekšējās drošības pārvalde" stājas spēkā Pārejas noteikumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors 1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kandidatūru pēc finanšu ministra ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets.
Ja internetā pelna naudu, jāreģistrējas VID Stājas spēkā
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem finanšu ministrs. Finanšu ministrs nosaka amata aprakstā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora tiesības, pienākumus un atbildību.
Sešus mēnešus pirms termiņa beigām Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata.
Finanšu ministrs informē par attiecīgo lēmumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru un saskaņā ar pieņemto lēmumu pagarina termiņu uz pieciem gadiem vai atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru. Ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors tiek atstādināts no amata pienākumu izpildes vai atbrīvots no minētā amata, Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja kandidatūru no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku vidus līdz atstādināšanas termiņa beigām vai līdz jauna Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora iecelšanai.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors: 1 ir atbildīgs par Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu izpildi; 2 nosaka Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku kompetenci un atbildību, kā arī visu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības saskaņā ar šo likumu; 3 apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu amatu sarakstu ; 4 ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā un atlaiž no darba Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus un darbiniekus.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku kandidatūras pirms iecelšanas amatā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors saskaņo ar finanšu ministru; 5 izslēgts ar Valsts ieņēmumu dienesta darbības atklātums Valsts ieņēmumu dienests, tai skaitā tā sastāvā interneta ieņēmumu ziņas izmeklēšanas iestādes, dienesta interesēs, kā arī sabiedrības interešu aizsardzības un prevencijas nolūkos var informēt sabiedrību par savu darbību un konstatētajiem pārkāpumiem, ievērojot nevainīguma prezumpciju un normatīvajos aktos noteiktos informācijas sniegšanas ierobežojumus.
Lēmumu pieņemšana Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās 1.
Lai veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, Valsts ieņēmumu dienests, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Šādu lēmumu fiziskā persona var apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un pārsūdzēt tiesā šajā likumā vai likumā " Par nodokļiem un nodevām " noteiktajā kārtībā.
Pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Valsts ieņēmumu dienests nodrošina Datu regulai un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošus fizisko personu datu aizsardzības pasākumus.
Gemius Latvia All Reader News Fotogrāfiju avots: Fotolia Interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmums Gemius publicējis valsts nozīmes iestāžu vietņu ar paplašinājumu gov. Pagājušajā mēnesī interneta lietotāji visbiežāk apmeklējuši Valsts ieņēmumu dienesta vietni vid.
Informāciju par Datu regulā un citos normatīvajos interneta ieņēmumu ziņas noteikto datu subjektu tiesību, kas saistītas ar šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, īstenošanas kārtību publicē Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors 8 Izslēgts ar Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prasību izpilde Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtie lēmumi, izvirzītās prasības un dotie norādījumi šajā likumā interneta ieņēmumu ziņas kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.
Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu un ierēdņu sadarbība 10 Izslēgts ar Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu nodevu administrēšanā Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi nodokļu nodevu administrēšanā turpmāk - nodokļu administrēšana ir noteikti likumā " Par nodokļiem un nodevām " Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests: 1 uzskaita un reģistrē nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus; 2 piedzen Valsts ieņēmumu dienesta administrētos interneta ieņēmumu ziņas un nodevu parādus, arī citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru iekasēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam; 3 uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā.
Nodokļu kontroles iestādes un ierēdņi 12 Izslēgts interneta ieņēmumu ziņas Ierēdņu tiesības nodokļu administrēšanā 1. Visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības: 1 uzrādot dienesta apliecību un augstāka ierēdņa pilnvarojumu, apmeklēt juridiskajām interneta ieņēmumu ziņas fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās nodokļu kontroles pasākumus, preču fizisku apskati, izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes.
Ierēdņiem ir tiesības fotografēt, izdarīt audioierakstus vai videoierakstus tādā apjomā, kāds nepieciešams kontroles vai citu procesuālo darbību veikšanai, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotajiem struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem nodokļu administrēšanā ir tiesības: 1 apstiprināt materiālus par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem valsts ieņēmumu jomā un lemt par vainīgo personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības; 2 saņemt no ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm un pašvaldībām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas interneta ieņēmumu ziņas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko interneta ieņēmumu ziņas finansiālo darbību; 3 izslēgts ar Lietās par nodokļu parāda un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu piedziņu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri apķīlā parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu vai Valsts ieņēmumu dienesta iestādes lēmumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un šo ierēdņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību ierēdņiem nosaka saskaņā ar Civilprocesa likumu.
Ja nodokļu maksātājs nav samaksājis nodokli 30 kalendāra dienu laikā no maksājuma prasības saņemšanas dienas, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt minēto nodokli un summu, kas sedz piedziņas izdevumus, piedzenot tos no maksātājam piederoša īpašuma tāpat, kā tas tiek darīts pēc tiesas nolēmuma. Kārtību, kādā saņemamas kredītiestāžu rīcībā esošas neizpaužamas ziņas, un gadījumus, kādos šīs ziņas saņemamas, nosaka Kredītiestāžu likums.
Izslēgta ar
Interneta ieņēmumu ziņas ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Sabiedriskā labuma organizāciju likums 1. Likuma mērķis Likuma mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju un to iestāžu sabiedriskā labuma darbību. Sabiedriskā labuma darbība 1 Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu. Sabiedriskā labuma organizācijas Sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes turpmāk — reliģiskās organizācijaskuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, ievērojot šā likuma
