24 izņemšanas iespēja. Sazinies ar mums
Saturs
Kriminālprocesa pamatnoteikumi 1. Kriminālprocesa likuma mērķis Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu 24 izņemšanas iespēja krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.
Kriminālprocesa tiesību avoti 1 Kriminālprocesu nosaka Latvijas Republikas Satversme turpmāk — Satversmestarptautiskās tiesību normas un šis likums. Kriminālprocesa likuma spēks telpā Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, kurus par Latvijas jurisdikcijā esošiem noziedzīgiem nodarījumiem veic tam pilnvarotas personas.
Cenrādis - Swedbank
Kriminālprocesa likuma spēks laikā Kriminālprocesa kārtību nosaka tā kriminālprocesa tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. Likuma piemērošana starptautiskajā sadarbībā Starptautiskajā sadarbībā var piemērot ārvalsts motivētajā lūgumā norādīto ārvalsts tiesību normu, papildus nepārbaudot tās spēkā esamību. Kriminālprocesa pamatprincipi 6.
Kriminālprocesa obligātums Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. Apsūdzība kriminālprocesā 1 Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums.
Apsūdzības funkciju kriminālprocesā valsts vārdā īsteno prokurors.
Brīvdienas bez bankomāta. Neiespējamā misija?
Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja nav saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj īstenot savas tiesības.
Vienlīdzības princips Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.
Kriminālprocesuālais pienākums 1 24 izņemšanas iespēja kriminālprocesā ikvienas personas pienākums ir izpildīt kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā noteikto procesuālo kārtību. Kriminālprocesuālā imunitāte Kriminālprocesuālā imunitāte pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no piedalīšanās kriminālprocesā, arī no liecību sniegšanas un dokumentu un priekšmetu izdošanas, aizliedz vai ierobežo tiesības veikt tās kriminālvajāšanu, piemērot pret šo personu 24 izņemšanas iespēja līdzekļus, 24 izņemšanas iespēja arī iekļūt un izdarīt izmeklēšanas darbības tās valdījumā esošajās telpās.
Kriminālprocesā lietojamā valoda 1 Kriminālprocess notiek valsts valodā. Pirmstiesas procesā izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai piekritīgu jautājumu izlemšanā 24 izņemšanas iespēja piedalīšanos nodrošina izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.
SEB klientiem būs jāmaksā komisija par skaidras naudas izņemšanu Luminor bankomātos
Procesa virzītājs nodrošina citā valodā saņemto apelācijas sūdzību un kasācijas sūdzību par tiesu nolēmumiem tulkojumu valsts valodā. Šādām personām, likumā paredzētajos gadījumos izsniedzot procesuālos dokumentus, nodrošina šo dokumentu pieejamību tām saprotamā valodā vai veidā, ko persona spēj uztvert.
Cilvēktiesību garantēšana 1 Kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē. 24 izņemšanas iespēja par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas ir nepieciešams pierādāmo apstākļu noskaidrošanai. Spīdzināšanas 24 izņemšanas iespēja pazemošanas aizliegums 1 Kriminālprocesā nevienu nedrīkst pazemot, šantažēt, spīdzināt vai draudēt ar spīdzināšanu vai vardarbību, vai arī lietot vardarbību.
Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā 1 Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem.
Kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanā ir 24 izņemšanas iespēja salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu. Tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā Ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā. Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi 1 Amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.
Procesuālo funkciju nodalīšana Cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas procesā un apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas.
Termiņnoguldījums "Termiņdepozīts"
Procesuālo pilnvaru līdzvērtība Kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pilnvaras tiesības un pienākumikas nodrošina tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu.
Nevainīguma prezumpcija 1 Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā. Tiesības uz aizstāvību 1 Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju. Tiesības uz sadarbību 1 Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu opcija ir apmaiņas aktīvs attiecību noregulējumu.
24 izņemšanas iespēja uz kompensāciju par radīto kaitējumu Personai, kurai 24 izņemšanas iespēja noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Tiesas spriešana Krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā. Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā 1 Personai, kura tiek apdraudēta sakarā ar tās kriminālprocesuālā pienākuma izpildi, ir tiesības prasīt, lai procesa virzītājs veic likumā paredzētos pasākumus šīs personas un tās mantas aizsardzībai, kā arī personas tuvinieku aizsardzībai.
Dubultās sodīšanas nepieļaujamība ne bis in idem 1 Nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt par nodarījumu, par kuru viņš jau Latvijā vai ārvalstī ir ticis attaisnots vai sodīts ar likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu un spēkā stājušos nolēmumu krimināllietā vai administratīvā pārkāpuma lietā. Pirmā sadaļa.
Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu Pilnvaras veikt kriminālprocesu 1 Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar šo personu ieņemamo amatu, iestādes vadītāja rīkojumu vai kriminālprocesa virzītāja lēmumu.
Procesa virzītājs 1 Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs: 1 organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā; 2 pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību; 3 pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā; 4 pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību; 5 nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.
Izmeklētājs Izmeklētājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona, kura ar izmeklēšanas iestādes vadītāja rīkojumu pilnvarota izdarīt izmeklēšanu kriminālprocesā.
Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības 1 Izmeklētājam ir pienākums: 1 izskatīt ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats, vai atteikties uzsākt kriminālprocesu; 2 veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības; 21 punkts stājas spēkā vienlaikus ar normatīvo aktu, kas nosaka kompetento institūciju, kura 24 izņemšanas iespēja riska un 24 izņemšanas iespēja faktoru novērtēšanu nepilngadīgajam, kuram ir tiesības uz aizstāvību, un tiks iekļauts uz attiecīga normatīvā akta spēkā stāšanās dienu.
Pārejas noteikumu Izmeklēšanas grupas dalībnieks 1 Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklēšanas iestādes kompetentas amatpersonas vai amatā augstāka prokurora lēmumu iekļauts izmeklēšanas grupas sastāvā.
Izmeklētāja tiešais priekšnieks 1 Izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā. Procesuālo uzdevumu izpildītājs 1 Procesuālo uzdevumu izpildītājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona vai 24 izņemšanas iespēja, kuram procesa virzītājs uzdevis veikt vienu vai vairākas izmeklēšanas darbības, neiekļaujot viņu izmeklēšanas grupas sastāvā.
Lai nodrošinātu uzdotās izmeklēšanas darbības izpildi, procesuālo uzdevumu izpildītājam ir tiesības pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu. Ekspertīžu iestādes eksperts 1 Ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir ieguvis tiesības veikt noteikta veida ekspertīzes un saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.
Ja eksperts uzskata, ka, izmantojot speciālās zināšanas, var iegūt kriminālprocesam svarīgas ziņas, par kurām jautājums nav uzdots, viņš rakstveidā informē par to procesa virzītāju. Pieaicinātais eksperts 1 Procesa virzītājs var pieaicināt un ar lēmumu uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.
Revidents ikdienas 24 izņemšanas iespēja ienākumi Revidentam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ieguvis attiecīgu kvalifikāciju, likumā noteiktajā kārtībā ieguvis sertifikātu revīziju veikšanai un saņēmis procesa virzītāja lēmumā noteiktu vai izmeklēšanas darbības protokolā fiksētu konkrētu uzdevumu. Prokurors kriminālprocesā 1 Prokurors kriminālprocesā realizē izmeklēšanas uzraudzības, izmeklēšanas, kriminālvajāšanas, valsts apsūdzības uzturēšanas un citas šajā likumā noteiktās funkcijas.
Izmeklēšanu uzraugošais prokurors 1 Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība, ir uzraugošais prokurors. Prokurors kā procesa virzītājs 1 Uzraugošais prokurors iegūst procesa virzītāja statusu no brīža, kad viņš pārņem kriminālprocesa vadīšanu un lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu: 1 pēc izmeklēšanas procesa virzītāja ierosinājuma; 2 pēc amatā augstāka prokurora norādījuma; 3 pēc savas iniciatīvas.
Pirmās daļas 6. Izmeklēšanas tiesnesis Izmeklēšanas tiesnesis ir tiesnesis, kuram rajona pilsētas tiesas priekšsēdētājs uz noteiktu laiku likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā 24 izņemšanas iespēja kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos. Izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības 1 Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums: 1 likumā paredzētajos gadījumos lemt par piespiedu līdzekļa piemērošanu; 2 lemt par aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumiem par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu; 3 likumā paredzētajos gadījumos izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli; 4 likumā paredzētajos gadījumos lemt uzticamas bināro opciju tirdzniecības platformas procesuālo darbību veikšanu; 5 izslēgts ar Valsts apsūdzības uzturētājs 1 Valsts apsūdzību pirmās instances tiesā uztur tas prokurors, kurš nodevis krimināllietu tiesai.
Amatā augstāks prokurors apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.
- Banka neaprēķina un Klientam neizmaksā procentus par naudas atlikumiem.
- Iespēju uzskaite grāmatvedībā
- Termiņnoguldījums "Termiņdepozīts" - PrivatBank
- Boti bināro opciju tirdzniecībai
- Kā jūs varat nopelnīt naudu par interneta trafiku
Amatā augstāks prokurors valsts apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram. Valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras pirmās un apelācijas instances tiesā 1 Prokuroram, uzturot apsūdzību pirmās vai apelācijas instances tiesā, ir pienākums un tiesības: 1 ar amatā augstāka prokurora piekrišanu atteikties no apsūdzības uzturēšanas, ja pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu; 2 pieteikt noraidījumu, ja pastāv likumā noteiktais pamats; 3 izteikties par katru tiesā izlemjamo jautājumu; 4 virzīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi un piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē; 5 pieprasīt pārtraukumu papildu pierādījumu iesniegšanai vai jaunas apsūdzības sastādīšanai; 24 izņemšanas iespēja pieteikt lūgumus; 8 iepazīties ar tiesas 24 izņemšanas iespēja protokolu, pilnu nolēmuma tekstu un personu iesniegtajām sūdzībām; 9 pārsūdzēt tiesu nolēmumus, ja ir pamats to darīt.
Prokurors kasācijas instances tiesā 1 Kasācijas instances tiesā prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību. Privātās apsūdzības uzturētājs Izslēgts ar Amatā augstāks prokurors kriminālprocesā 1 Amatā augstāks prokurors likumā noteiktajā kārtībā kontrolē, kā prokurors īsteno savas pilnvaras. Amatā augstāka prokurora pienākumi un tiesības 1 Amatā augstākam prokuroram ir pienākums: 1 lemt par sūdzībām attiecībā uz uzraugošā prokurora un prokurora— procesa virzītāja lēmumiem un rīcību; 2 lemt par uzraugošā prokurora un prokurora — procesa virzītāja atteikšanos no piedalīšanās kriminālprocesā vai par viņiem pieteiktajiem noraidījumiem; 3 lemt par uzraugošā prokurora ierosinājumu nomainīt izmeklētāja tiešo priekšnieku vai izmeklēšanas iestādi; 4 nomainīt uzraugošo prokuroru vai prokuroru — procesa virzītāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta uzraudzība un kriminālvajāšana; 5 izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā; 6 nomainīt valsts apsūdzības uzturētāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta apsūdzības uzturēšana; 7 izlemt, vai atteikšanās no apsūdzības ir pamatota un likumīga.
Tiesnesis kā procesa virzītājs krimināllietas sagatavošanā iztiesāšanai 1 Tiesnesis, sagatavojot lietu iztiesāšanai: 1 pārliecinās par lietas piekritību šai tiesai; 2 izlemj jautājumu par lietas iztiesāšanas iespējamību; 3 24 izņemšanas iespēja iztiesāšanas laiku, vietu un iztiesāšanas veidu; 4 uzdod tiesas kancelejai veikt sagatavojošās darbības.
Tiesa kā procesa virzītājs 1 Izskatot krimināllietu, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvas tiesības spriest tiesu. Tiesnesis kā procesa virzītājs pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas Tiesnesis pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas līdz šā nolēmuma nodošanai izpildei vai nosūtīšanai nākamās instances tiesai:.
