Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā

Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu Daru zināmu, ka Saeima šā gada Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece Rīgā Ievads Nacionālās drošības koncepcija turpmāk - Koncepcija ir uz Valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā.

Valsts apdraudējuma analīzē un šajā Koncepcijā ir aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību. Draudi nacionālajai drošībai ir saistīti ar situācijas attīstību starptautiskajā drošības vidē, Krievijas militārajām aktivitātēm Latvijas robežu tuvumā, ļaunprātīgām kiberaktivitātēm un starptautiskā terorisma tendencēm.

Draudus rada arī atsevišķu ārvalstu centieni ar politiskiem, humanitāriem, informatīviem un ekonomiskiem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti.

interneta investoru stratēģija kā nopelnīt naudu biznesa iespējas

Koncepcijā atbilstoši katrai apdraudējuma jomai tiek noteiktas vispārējās prioritātes šo apdraudējumu novēršanai. Valsts pārvaldes institūciju izstrādātajai politikai, plānotajiem un veiktajiem pasākumiem, kā arī savstarpējai sadarbībai nacionālās drošības jomā ir jābalstās uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm.

Ministru kabinets, balstoties uz Koncepcijā noteiktajām prioritātēm, izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi un līdzekļi.

vietni, lai nopelnītu naudu bitkoinos nav depozīta bonusa reģistrācijas binārām opcijām

Nacionālā drošība un nacionālās drošības politika Latvijas kā valsts pastāvēšanas priekšnoteikums ir visu Latvijas iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību. Latvijas nacionālo drošību un aizsardzību raksturo visas sabiedrības un valsts institūciju gatavība pārvarēt apdraudējumus, noturība pret ārējo ietekmi, kā arī spēja pretoties un patstāvīgi atjaunoties pēc izaicinājumiem un krīzēm.

Tās pamatā Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kas sekmē iedzīvotāju gatavību aizstāvēt valsti, rada priekšnoteikumus apdraudējuma pārvarēšanai un nodrošina valstij svarīgu funkciju izpildi krīžu un citu satricinājumu laikā. Nacionālā drošība ir valsts mērķtiecīgi īstenotu pasākumu rezultātā sasniegts apstākļu kopums, kas nodrošina to, ka tiek mazināta Latvijas iekšējā un ārējā ievainojamība, kā arī uzlabojas valsts kopējās spējas un vispārējā gatavība nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā.

Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas. Militāro dimensiju raksturo Krievijas militārās aktivitātes Baltijas reģionā un pret Latviju vērstie arī citi hibrīda rakstura drošības riski un apdraudējumi.

Populārākais šodien

Ārpolitisko dimensiju raksturo pašreizējā starptautiskā drošības vide, izmaiņas tajā un ārējie draudi. Iekšējās drošības dimensiju raksturo Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no valsts puses.

Iekšējās drošības pamatā ir saliedēta pilsoniskā sabiedrība ar vienotu izpratni par pamatvērtībām un vēlmi redzēt Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku un Rietumu pasaulei piederīgu valsti. Vienlaikus tā ir pilsoniski aktīva sabiedrība, kas gatava aizstāvēt valsti tai kritiskos brīžos. Iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana.

Tikšanās ar RSU rektora amata kandidātiem

Latvijas iekšējā drošība ir ļoti cieši saistīta ar starptautisko drošības situāciju. Jo stiprāka Latvija būs iekšpolitiski, jo efektīvāk tā spēs reaģēt un mazināt ievainojamību no ārējiem apdraudējuma faktoriem.

Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu

Valsts robežas drošība, valsts drošības iestāžu, tiesību aizsardzības institūciju, ārlietu dienesta, kā arī Nacionālo bruņoto spēku turpmāk - NBS un Valsts robežsardzes kapacitāte un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi aspekti, kas attiecas uz iepriekš minētajām trijām nacionālās drošības dimensijām.

Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā turpmāk - NATO un Eiropas Savienībā turpmāk - ES ir svarīgs Latvijas nacionālās drošības pamatelements, kas papildina nacionālos centienus risināt ar nacionālo drošību un aizsardzību Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā jautājumus. Saskaņā ar NATO kolektīvās aizsardzības principu, militārs apdraudējums Latvijai tiek uzskatīts par kopēju apdraudējumu aliansei. Līdz ar hibrīddraudu pieaugumu arvien lielāka nozīme ir jāpievērš to jomu stiprināšanai, kas ir ārpus Kopējās drošības un aizsardzības politikas kompetences, piemēram, robežu drošībai, informācijas un kibertelpas drošībai, enerģētiskajai drošībai u.

Latvijai ir nepieciešams veicināt arī citu starptautisko organizāciju kā Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes efektīvu iesaisti starptautiskās drošības situācijas noregulēšanā. Nacionālās Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu.

Iespējamo apdraudējumu spektrs Latvijas nacionālajai drošībai pārsniedz aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju kompetenci. Tas nozīmē, ka nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā ir jāiesaistās visai valsts pārvaldei. Ņemot vērā lielo iesaistīto institūciju skaitu, svarīga ir nacionālās drošības politikas centralizēta vadīšana un šo institūciju savstarpējā koordinācija.

Tikpat svarīga ir vienota izpratne starp valsts pārvaldes institūcijām par pašreizējiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem un efektīvākajām pretdarbības iespējām.

Starpinstitūciju sadarbībai ir efektīvi jādarbojas ikdienā, bet katrai institūcijai jāuzņemas iniciatīva savā atbildības jomā esošo nacionālās drošības jautājumu risināšanā.

"Великолепно, - отметила. - Даже представить не могла лучших Пока Николь укладывала свою сумочку, Синий Доктор и Орел дали ей последнюю дозу синей жидкости.

Valsts pārvaldes institūcijām nacionālās drošības politikas īstenošanā svarīgs ir sabiedrības atbalsts. To var sniegt iedzīvotāji ar atbilstošu izpratni un spējām kritiski izvērtēt, piemēram informatīvo vēstījumu saturu un nozīmi.

Sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir viena no prioritātēm īstenojot nacionālās drošības politiku.

Izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, kas ietekmē Latvijas nacionālo drošību Kopš Papildus esošajiem konfliktiem un nesaskaņām klāt ir nākuši jauni riski un apdraudējumi. Nacionālās drošības apdraudējumu spektrs ir būtiski paplašinājies pieaugošo hibrīddraudu, strādāt internetā ar minimālām investīcijām kiberdrošības risku dēļ.

fxnewskiller binārām opcijām ātra reāla nauda internetā

Aizvien nozīmīgāka kļūst klimata pārmaiņu starptautiskā drošības dimensija. Klimata pārmaiņas ES valstīm, tostarp Latvijai, ir radījušas sociāli ekonomiskos zaudējumus, bet nākotnē tos papildinās arī jauni drošības izaicinājumi. Hibrīddraudu izpausmes ir daudzpusīgas, un tās var ietvert gan militārus līdzekļus un to izmantošanas draudus, gan plaša spektra nemilitāru līdzekļu pielietošanu, sākot ar izlūkošanas un drošības dienestu operācijām, kiberuzbrukumiem, plašām informācijas kampaņām un dezinformācijas izplatīšanu, pretrunu un konflikta potenciāla izmantošanu sabiedrībā un beidzot ar ekonomisko spiedienu un terorismu.

likumīgi nopelnīt naudu internetā binārās opcijas ar izplatīšanos

Hibrīddraudu izpausmes tiek īstenotas sinhroni, vienai otru papildinot, turklāt to būtība ir maksimāli slēpt jebkādu saikni ar attiecīgo aktivitāšu plānotājiem, tāpat arī to īstenotājus daudzos gadījumos var nojaust, taču precīzi noteikt un pierādīt to iesaisti ir ļoti grūti.

Hibrīddraudiem, tostarp kiberdrošības riskiem, arī turpmāk būs pieaugoša tendence, īpaši Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā vērā informācijas tehnoloģiju turpmāk - IT attīstību. Valstis, kas uztur konfrontējošu politiku pret Latvijas sabiedrotajiem un partneriem Eiroatlantiskajā telpā, mērķu sasniegšanai izmanto plašu aktivitāšu klāstu, kas ietver gan hibrīddraudu nemilitāros, gan militāros aspektus. Šajā kontekstā Krievija turpina īstenot savu ārpolitiku, nerēķinoties ar starptautisko tiesību normām.

Krievijas rīcību nosaka tās nemainīgais stratēģiskais mērķis, kas vērsts uz globālas lielvaras statusa atjaunošanu un nostiprināšanu. Krievija ir demonstrējusi, ka to apmierina de facto ieilgušais konflikts Austrumukrainā, turklāt tās darbības Melnās un Azovas jūras reģionā liecina, ka tā ir gatava situācijas eskalācijai, lai turpinātu izdarīt spiedienu pret Ukrainu.

Starptautiskās sankcijas, kas tika noteiktas pret Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā pēc Krimas aneksijas, visus šos gadus bija un arī turpmāk būs nozīmīgs instruments, lai mudinātu Krieviju Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā tās rīcību.

Krievija joprojām aktīvi turpina nostiprināt savu militāro potenciālu. Krievijas militāro aktivitāšu intensitāte Latvijas robežu tuvumā kopumā ir bijusi augsta. Par to liecina bruņoto spēku modernizācija un spēju stiprināšana, vienību kaujas gatavības pārbaudes un izvēršanās, agresīvu scenāriju izspēles militārajās mācībās.

Krievija ir turpinājusi izvērst informatīvo, tautiešu un izglītības politiku, kā arī aktivitātes kultūras un humanitārajās jomās ar daudzām valstīm, tostarp Latviju, cenšoties ietekmēt to iekšpolitiskos procesus stabila attālā peļņa sabiedrisko domu. Visas šīs aktivitātes ir jāaplūko kā sastāvdaļa no Krievijas īstenotās ārpolitikas.

Tā kā Latvijas drošība sakņojas ciešā Eiroatlantiskajā saitē starp Eiropas sabiedrotajiem un ASV un Kanādu, būtiskas ir arī norises Eiroatlantiskās telpas iekšienē. ASV praktiskais militārais atbalsts Baltijas reģionam un Eiropas drošībai saglabājas un pieaug, vienlaikus Eiropas un ASV attiecību dinamiku ietekmē diskusijas par dažādiem ārpolitikas, tirdzniecības, kā arī klimata jautājumiem.

Tostarp turpinās centieni panākt vienlīdzīgāku militāro izdevumu sadali starp NATO sabiedrotajiem. ES darba kārtībā aktuāls ir Apvienotās Karalistes izstāšanās process, kura ietvaros būtiski ir vienoties Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā papildu ieņēmumu mobilizācijā ilgtspējīgu abu pušu turpmāko attiecību un sadarbības modeli. Arī ES dalībvalstīs novērojamās iekšpolitiskās tendences var ietekmēt ārējās un drošības politikas norises.

Vairākās Eiropas valstīs un to valdībās, kā arī Tas var palielināt domstarpību riskus starp ES valstīm būtiskos jautājumos, kā arī var apgrūtināt Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas tālāko darbu.

Jāatzīmē, ka šobrīd migrācijas plūsma no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas uz ES ir samazinājusies, taču šī problēma saglabā savu aktualitāti, turklāt nākotnē ir iespējami jauni migrācijas viļņi. Migrāciju veicinošais faktors nākotnē būs ne tikai karadarbība, bet arī klimata pārmaiņas. Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem apdraudējumiem Eiropas un citu pasaules valstu drošībai. Sīrijā Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā Irākā bāzētais teroristu grupējums Daesh ir zaudējis kontroli pār teritoriju, ko tas iepriekš kontrolēja, taču tas turpina izplatīt savu ideoloģiju, cenšoties iedvesmot Eiropā dzīvojošos atbalstītājus iesaistīties teroristiskās darbībās.

Tāpat politiski nestabilās un sociāli un ekonomiski novājinātās valstīs novērojami pastiprināti radikalizācijas riski, kas negatīvi var atsaukties uz ES un NATO valstu drošību.

Iepriekšminēto starptautiskās drošības vides izmaiņu un norišu ietekmē Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrīddraudu šķautnes.

Reaģējot uz starptautiskajiem un nacionālajiem drošības vides izaicinājumiem, Latvijas atbildei jābūt visaptverošai, kas balstās iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējā uzticībā un partnerībā.

Militārā apdraudējuma novēršana Latvijas drošības vidi Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā vairāku militāru un nemilitāru faktoru savstarpēja mijiedarbība. Ārējo drošības risku un apdraudējumu nozīme Latvijas nacionālās drošības kontekstā ir saglabājusies augstā līmenī.

Krievijai turpinot uzturēt konfrontāciju ar rietumvalstīm, tās īstenotā agresīvā drošības politika Baltijas reģionā ir uzskatāma par galveno apdraudējuma avotu Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā nacionālajai drošībai. Krievijas bruņoto spēku modernizācija, militāro spēju attīstība, jo īpaši Eiropas stratēģiskajā virzienā, spēku mobilitāte, operāciju pieredzes uzkrāšana, dažāda veida Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā mēroga militāro mācību organizēšana, tostarp Latvijas pierobežā, kā arī regulāra spēka demonstrēšana kombinācijā ar dažādām nemilitāra rakstura aktivitātēm palielina militāra apdraudējuma aktualitāti.

To pastiprina Krievijas iepriekš apliecinātā gatavība izmantot militāru spēku savu ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Ņemot vērā Krievijas stratēģisko uzskatu par NATO un tās aktivitāšu radīto apdraudējumu savām nacionālajām interesēm, Krievija regulāri cenšas graut Alianses vienotību, tiecoties ietekmēt tās kopējos un dalībvalstu individuālos lēmumu pieņemšanas procesus, kā arī mazināt NATO kā Eiropas drošības garanta lomu.

Šajā kontekstā vienlaikus notiek mēģinājumi ar konvencionāliem un nekonvencionāliem paņēmieniem testēt kolektīvās aizsardzības principa ievērošanas robežas, izvairoties no tiešas militāras konfrontācijas ar NATO. Atbildot uz esošajiem militārās un nemilitārās drošības riskiem un apdraudējumiem, Latvijas nacionālās aizsardzības prioritātes ir nacionālo aizsardzības spēju tālāka attīstība un stiprināšana, visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, NBS vienību kaujas gatavības celšana, NATO politiskās un militārās efektivitātes pilnveidošana, sabiedroto spēku klātbūtne un ieguldījums starptautiskās drošības Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā.

Prioritātes militāra apdraudējuma novēršanai: Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana Lai pilnveidotu Latvijas nacionālās atturēšanas spējas, kā arī veidotu sabiedrības noturību pret iespējamajām krīzēm un bruņoto konfliktu satricinājumiem, valsts institūcijām, savstarpēji sadarbojoties, ir jāievieš visaptveroša valsts aizsardzības sistēma. Katrai valsts institūcijai ir jānosaka konkrēti uzdevumi un loma valsts aizsardzībā, kā arī jāizveido ciešāka saikne starp Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes, pašvaldības institūcijām.

Nacionālo aizsardzības spēju attīstība un kaujas gatavības celšana Lai garantētu ātru reaģēšanu uz jebkura veida izaicinājumiem apdraudējuma agrīnajās fāzēs un stiprinātu pirmo aizsardzības līniju alianses austrumos, NBS Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā attīstīt NBS operacionālo spēju ieņēmumi internetā bez ieguldījumiem - sauszemes Mehanizētās kājnieku brigādes, Zemessardzes, Speciālo uzdevumu vienības - kaujas spējas un jāceļ vienību kaujas gatavība, kas ietver ne vien spējas, bet arī vienību nokomplektēšanu ar personālu, nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, personāla apmācību u.

Iepriekš analoģisku paziņojumu izdarīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. RĪGA, Svētdien no rīta, Saskaņā ar Armēnijas premjerministra Nikola Pašiņana paziņojumu, valstī ar valdības lēmumu tiek izsludināts kara stāvoklis un vispārēja mobilizācija, vēsta RIA Novosti. Tāpat Pašiņans uzrakstīja savā Facebook lapā, ka lēmums stāsies spēkā pēc oficiālās publicēšanas, un aicināja karaspēku personālsastāvu ierasties savos teritoriālajos militārajos komisariātos.

Vienlaikus jāpilnveido kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spējas. Līdztekus starpresoru līmenī jāskata spēju un ekipējuma Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā starp valsts institūcijām, kas iesaistās valsts apdraudējuma pārvarēšanā.

Tāpat arī jāveido efektīva un elastīga rezervju mobilizācijas sistēma. Paplašinoties potenciālā apdraudējuma spektram, Latvijas interesēs ir vienota apdraudējuma izpratne starp NATO dalībvalstīm, kā arī gatavība un politiskā griba reaģēt krīžu vai konflikta situācijās ar mazu brīdināšanas laiku.

Latvijai Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā jāveicina, lai NATO pielāgošanās mainīgajai drošības videi tiktu turpināta, īstenojot konkrētus pasākumus, kas atbild uz alianses drošības izaicinājumiem. Latvijas interesēs ir sekmēt NATO komandstruktūras efektivitātes uzlabošanu, kā arī ātrās reaģēšanas vienību gatavību, kas kopumā uzlabos alianses spēju reaģēt uz jebkuru apdraudējumu dažu dienu laikā visā militāro spēku spektrā.

  • Binārās opcijas šobrīd
  • Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu
  • Tirdzniecības kursi ir bezmaksas
  • Kanālu un tendenču līnijas

Sabiedroto spēku klātbūtnes īstenošana Sabiedroto spēku klātbūtne ir viena no Latvijas drošības un aizsardzības prioritātēm. Pastāvīga Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā spēku klātbūtne stiprina atturēšanu, ciešāku integrāciju ar NATO aizsardzības struktūrām un bruņotajiem spēkiem, atvieglo sabiedroto spēku uzņemšanu un to reaģēšanu vajadzības gadījumā, kā arī kopumā stiprina NATO aizsardzības pozīcijas Baltijas reģionā.

Līdz ar to Latvijas interesēs ir turpināt meklēt un īstenot pastāvīgas sabiedroto klātbūtnes palielināšanas iespējas. Latvijai kā uzņemošajai valstij jāturpina sniegt visu nepieciešamo atbalstu Latvijā izvietotajiem sabiedroto spēkiem. Lai atvieglotu sabiedroto spēku pārvietošanos un nepieciešamā Līderi papildu ieņēmumu mobilizācijā piegādi gan treniņu, gan militāra konflikta gadījumā, ir jāturpina gan ES, gan NATO militārās mobilitātes prasību izpilde, tostarp projekta "Rail Baltica" īstenošanas ietvaros.

Ieguldījums starptautiskās drošības nodrošināšanā Latvijas dalība starptautiskajās operācijās un spēku struktūrās stiprina starptautisko drošību un vienlaikus ir ieguldījums arī nacionālajā drošībā. Reaģējot uz drošības izaicinājumiem, kur tas visvairāk nepieciešams, Latvija turpinās sniegt ieguldījumu starptautiskajās operācijās un spēku struktūrās, tādējādi stiprinot kopējo drošību un organizāciju rīcībspēju, kā arī uzturot un paaugstinot NBS vienību kaujas gatavību.

Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti turpmāk - specdienesti. Būtiskāko apdraudējumu NATO un ES dalībvalstu kolektīvajai drošībai, kā arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai un interesēm rada Krievijas specdienesti. Krievijas Bruņotie spēki un militārā infrastruktūra, kas izvietota Eiropas stratēģiskajā virzienā, paredz arī militārajiem mērķiem pieskaņotu izlūkošanas un speciālo uzdevumu spēju attīstību, kas vērstas pret Latviju.

Krievijas specdienestu darbība pret Latviju iekļaujas pret rietumvalstīm vērstā aktivitāšu kopumā. Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, drošības politikas, ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam.

Latvijas aizsardzības spējas, NATO rīcības stratēģija reģionā, Alianses paplašinātā klātbūtne, kā arī ārējās robežas drošība un situācija pierobežā piesaista pastiprinātu Krievijas specdienestu interesi.

Māris Zanders: Publiskā politika palēnām dodas vasaras atvaļinājumos… | baltumantojums.lv

Par šiem jautājumiem interesi izrāda arī citi ārvalstu specdienesti. Līdztekus izlūkošanas informācijas vākšanai un aģentūras pozīciju stiprināšanai, Krievijas specdienesti izvērš īstermiņa un ilgtermiņa ietekmes pasākumus: veido ietekmes aģentu tīklu, veic ietekmes sviru izpēti un stiprināšanu, kā arī īsteno mērķtiecīgas ietekmes operācijas, lai Kremlim vēlamā veidā virzītu lēmumu pieņemšanu, sociālpolitiskos procesus un sabiedrisko domu.

Pieaug Krievijas spējas pielietot kompleksas ietekmes operācijas, kombinējot dažādas metodes. Šādās operācijās būtiska loma ir informatīvajai telpai un kibertelpai.

Tematiski ietekmes pasākumi visbiežāk saistīti ar centieniem vājināt Latvijas pozīciju NATO un ES, šķelt šīs organizācijas, kā arī veicināt spriedzi Latvijas sabiedrībā, parādot Latviju kā iekšpolitiski vāju, etniski sašķeltu valsti.

Uzsvars tiek likts arī uz iedzīvotāju neuzticību valsts varai un politikai.