Tirgotāja noteikumi veiksmīgai tirdzniecībai. Forex rādītāji veiksmīgai tirdzniecībai, forex rādītāji veiksmīgai tirdzniecībai

Karstas tēmas

Tirdzniecība Teorija Rīgai bija liela nozīme Livonijas tirdzniecībā, un tirdzniecība bija pilsētas labklājības pamats. Sākotnēji pilsētā ar tirdzniecību varēja nodarboties jebkurš.

Labākās pozīcijās bija tie, kas bija uzņēmīgi, kam bija pietiekami naudas līdzekļi un kuģi. Kamēr spēkā bija brīvās tirdzniecības princips, vietējiem vācu tirgotājiem nebija viegli konkurēt ar bagātajiem Lībekas un citiem Ziemeļvācijas pilsētu tirgotājiem. Attēlā: Šajā spēlē  skat.

Ārzemniekus ierobežoja arī viesu tirdzniecības aizliegums — svešinieki Rīgā nedrīkstēja tirgoties savā starpā, bet viņiem bija jāņem par starpnieku kāds no Rīgas tirgotājiem. Šīs privilēģijas bija ļoti izdevīgas rīdziniekiem, jo mazināja konkurenci.

Attēlā: Preču svērāji. Broces zīmējums.

Domājams, ka abas plāksnes karājušās Jaunajā namā jeb Melngalvju namā pie Svērāju sola, bet vēlāk novietotas pagraba telpā zem mājas, jo svērāji vairs netika ielaisti pilsētas elites izpriecu vietā. Melngalvji - Rīgas neprecēto tirgotāju brālība.

Vairāk par Melngalvjiem un viņu namu - skat. Rīgas galvenais tirdzniecības partneris Krievzemē bija Polocka pie Daugavas, ko tur sauca — Zapadnaja Dvina.

Rīgas tirgotāji drīkstēja apmesties Polockā un baudīja tur īpašas privilēģijas. Attēlā: Daugava un Polocka mūsdienās Baltkrievijas teritorija.

Savukārt tirdzniecība ar Krievzemes pilsētām Pleskavu un Novgorodu notika  pa sauszemes ceļiem cauri Vidzemei un Dienvidigaunijai. Šie ceļi ne vienmēr bija droši, par ko, piemēram, liecina saglabājušās Rīgas tirgotāju sūdzības par aplaupīšanas gadījumiem Gaujienas novadā.

Tirgotāja noslēpumi veiksmīgai tirdzniecībai.

Līdz Attēlā: Jaunais nams, vēlāk saukts par Melngalvju namu, tika uzcelts Iespējams, šādi nams izskatījās, pirms Ar laiku to savā īpašumā pārņēma Melngalvju brālība. Rīgā ieveda: siļķes, sāli, cukuru, rīsus, sieru, riekstus, eļļu, ābolus, šaujamieročus, bruņas, stiklu, svētbildes, apavus, cepures, dažādus vilnas audumus, jostas, pogas, mežģīnes, papīru, kā arī vīnu, garšvielas un dienvidu augļus — mandeles, vīģes, rozīnes, ingveru, safrānu, piparus un sīpolu sēklas.

Uz Rietumiem no Rīgas galvenokārt izveda: kažokādas un vasku, bet viduslaiku beigās — arī labību, linus, tirgotāja noteikumi veiksmīgai tirdzniecībai kuģu tauvu izgatavošanai.

1. Tirdzniecība — teorija. Latvijas vēsture, 7. klase.
2. No šiem sīkfailiem sīkdatnes, kas tiek klasificētas pēc vajadzības, tiek glabātas jūsu pārlūkprogrammā, jo tās ir būtiskas mājas lapas pamatfunkciju darbībai.

Šīs preces bija nākušas ne tikai no Livonijas, bet arī no Lietuvas un Baltkrievijas.