Reālo iespēju priekšrocības
Saturs
Reālo iespēju priekšrocības ir vienīgais variants, kā bez zagšanas tikt pie naudas. Nākamgad pieaugs ne tikai darba meklētāju skaits, bet priekšplānā izvirzīsies arī valsts un uzņēmumu vadītāju ilgtermiņa redzējums līdz ar prasmi vadīt īstermiņa procesus, viņu patiesā spēja iedvesmot un motivēt cilvēkus un ieviest pārmaiņas. Jājautā — kā tas iespējams?
Vai tiešām ierēdņi grāba, kamēr varēja? Savukārt palielinātas konkurences apstākļos darbinieki būs motivētāki sasniegt rezultātus, bet tiešā vadītāja loma motivācijas nodrošināšanā būs nozīmīgāka nekā straujas izaugsmes periodā. Samazinoties saņemtajai mainīgajai reālo iespēju priekšrocības daļai, saruks kopējais darbinieku atalgojums. Straujāk tas notiks sektoros un uzņēmumos, kuros atalgojums līdz šim tieši tika saistīts ar ieņēmumiem vai saražoto apjomu.
Kā darbiniekus motivējoši apstākļi nākotnē tiek minēti uzņēmuma stabilitāte, sociālās garantijas, iekšējās darba vides reālo iespēju priekšrocības, darba tuvums mājām, kā arī sabalansēts darba un atpūtas laiks. Sociālo atvieglojumu un labumu paketēm tiks samazināti apjomi — apdrošināšanas polises būs par mazāku summu, tiks samazināti degvielas un mobilo tālruņu rēķinu limiti.
Darbības princips
Jauniem darbiniekiem būs zemākas atalgojuma prasības nekā iepriekš un būs vēlme pēc lielākas fiksētās algas proporcijas. Publiskā un privātā partnerība Līdz ar to sadarbība, nevis neveselīga konkurence starp publisko un privāto sektoru izšķirs Latvijas nākotni, jo visā pasaulē publiskā — privātā partnerība PPP ir viens no instrumentiem nozīmīgu, finansiāli apjomīgu publisko investīciju projektu īstenošanai, kas veicinātu ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību.
Diemžēl Latvijā tikai pēdējo gadu laikā tiek runāts par PPP un tās iespējām.
Kas tad ir Bitcoin likme Lai gan pēc Latvijas neatkarības atgūšanas privātais sektors arvien vairāk darbojas kā ekonomikas dzinējspēks, valsts iesaistīšanās ekonomikā joprojām ir būtiska.
Speciālisti atzīst, ka privātā un publiskā sektora sadarbības rezultātā ievērojami ietaupītos valsts budžeta līdzekļi, tai pašā laikā iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvākus pakalpojumus un būtu vieglāk attīstīt un uzturēt esošo infrastruktūru.
Pagaidām izskanējušas versijas, ka tas varētu attiekties, piemēram, uz grāmatvedību, IT servisu vai apsardzi.
Kas kavē publiskā un privātā sektora sadarbību? Joprojām — korupcija. Korupcija neļauj radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un investīciju klimatu, traucē efektīvi apsaimniekot valsts finanses.
Lai gan valdība ir izrādījusi apņēmību cīnīties pret korupciju, šī problēma paliek un ierobežo efektīvu valsts pārvaldi. Vadītāju pieredze un viedokļi LV. LV: Ko varat teikt par valsti kā darba devēju? Kāda tendence šobrīd vērojama valsts kā darba devēja konkurētspējā ar privāto sektoru? Foto: Normunds Mežiņš, A. Uģis Rusmanis, Valsts administrācijas skolas direktors: Valsts kā darba devēja kā ātrāk saslimt ar plaušu vēzi aspekts darba tirgū ir stabilitāte.
Priekšrocības izvēloties darbu pārdošanā
Kaut arī ekonomiskās situācijas dēļ darba vietas valsts sektorā šobrīd samazinās, tomēr nestabilitāte ir daudz mazāka, lēnāka, saudzīgāka nekā privātajā sektorā. Turklāt valsts vienmēr maksā nodokļus, reālo iespēju priekšrocības privātie bieži cenšas apiet.
Valsts pārvaldē pastāv noteikti principi, piemēram, vienlīdzība, atklātība, kas jāievēro, nodarbinot cilvēkus, un tie labvēlīgāk nekā privātajā sektorā ietekmē darbiniekus. Tās ir arī noteiktas, lai arī šobrīd ļoti mazas, sociālās garantijas. Negatīvais aspekts — valsts kā darba devējs darba samaksas ziņā kopumā nekad nevarēs izkonkurēt privāto sektoru.
Atalgojums valsts sektorā strādājošajiem nav tik dinamisks, ir grūtāk mainīt atalgojuma sistēmu. Liekas, tieši patlaban valsts kā darba devēja konkurētspēja ar privāto sektoru palielinās.
Valsts tomēr mazāk atbrīvo reālo iespēju reālo iespēju priekšrocības no darba. Tuvākajā nākotnē gan, gadījumā ja valsts sektora darbiniekiem samazinās darba algu un garantijas, kas jau lielā mērā sāk notikt, palielinās risks, ka konkurētspēja ar privāto sektoru samazināsies.
LV: Kādām prasībām jāatbilst ierēdnim, lai viņu varētu saukt par efektīvu darba darītāju? Prasības pret ierēdni aug, Valsts kancelejā patlaban tiek izstrādāti jauni ierēdņu kompetences modeļi, kuros katram ierēdņa amatam tiks noteiktas darbam nepieciešamās prasmes.
No ierēdņa galvenokārt tiek prasīta lojāla, godīga un uz klientu orientēta attieksme. Vēl būtu vajadzīga arī drosme, diplomātija un māka rast kompromisu. Valsts iestādes darbiniekam, kas atbilst šīm prasībām, štatu samazināšana varētu draudēt vismazāk. LV: Kādas nodarbinātības tendences šobrīd vērojamas privātajā sektorā?
Jūs atrodaties šeit
Vai ir iespējams sniegt salīdzinošu vērtējumu ar publisko sektoru? Foto: no portāla politika. Galvenā šī brīža atšķirība — valsts sektorā matemātiski samazina algu fondus un atlaiž cilvēkus, privātajā sektorā — izvērtē funkcionālo atbilstību un produktivitātes rādītājus.
Latvijā ekonomikas attīstības lejupslīdes periodā visu sabiedrību ir satracinājuši valdības vadītāju un politiķu paziņojumi par to, ka, lai ietaupītu valsts budžeta līdzekļus, vienīgais veids ir samazināt strādājošo skaitu.
Navigācijas izvēlne
Šobrīd štatu samazināšanas un reālo iespēju priekšrocības baumu vilnis veļas pāri valsts iestādēm. Privātajā sfērā darbinieku un uzņēmēju nedrošību uztur apgrozāmo līdzekļu trūkums un neziņa par uzņēmuma nākotni. Nodarbinātības valsts aģentūras dati katru mēnesi liecina par to, ka 3 — 4 reizes ir samazinājies brīvo darba vietu skaits — tātad arī tie uzņēmēji, kas plānoja paplašināt nopelnīt naudu izdrāzt darbību, meklēja papildu darbiniekus, šobrīd nogaida.
No vienas puses, varētu teikt — notiek darba tirgus sakārtošanās, daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta darba produktivitātei un darbinieku prasmju un kompetenču atbilstībai veicamajiem pienākumiem. Taču darba vietu un strādājošo skaita samazināšanās valstī novedīs pie lielākām problēmām sociālajā jomā — nodarbināto skaita samazināšanās rezultātā neizbēgami samazināsies iemaksas sociālajā reālo iespēju priekšrocības, paaugstināsies nelegālās nodarbinātības īpatsvars.
Šobrīd neviens valsts politikas dokuments neiezīmē darbības rīcību — ko darīt, lai radītu jaunas darba vietas. Reālo iespēju priekšrocības paziņoja, ka viņa mērķis ir divu gadu laikā radīt 2,5 miljonus jaunu darba vietu ASV. Diemžēl pie mums šobrīd visi valdības pasākumi ir vērsti uz uzņēmējdarbības sašaurināšanu, līdz ar to arī uz darba vietu un strādājošo skaita samazināšanu. Privātajā sektorā uzņēmumi izvērtē savas iespējas palikt Latvijas tirgū. Taču, ja valdības rīcība ar nodokļu politiku tikai veicinās darbaspēka izmaksu un citu resursu sadārdzināšanos, darba vietu skaits Latvijā turpinās samazināties.
Kā zināms, šobrīd katra Eiropas valsts ekonomika lejupslīdi pārdzīvo citādi, taču valstis, kas saglabā savu uzņēmējdarbību un darba vietas, daudz ātrāk spēj piesaistīt reālo iespēju priekšrocības darbaspēku no citām valstīm, izmantojot darbaspēka brīvas kustības tiesības, un šo valstu attīstība notiek daudz straujāk.
Ja Latvija pazaudēs šajā konkurences cīņā, sekos nākamais ekonomiskās emigrācijas vilnis. Mums jādara viss, lai atbalstītu uzņēmējus, Latvijā saglabātu darba vietas un nodrošinātu darbu Latvijas iedzīvotājiem. Izlasi par iespējām to izmantot! Labs saturs.
Lauku attīstība Lopkopība Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitāte shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja viņi ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki. Līdz ar to mēs izjūtam pastiprinātu interesi no pārtikas ražotājiem par iespēju iegūt Zaļo karotīti. Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta aptuveni dažādiem pārtikas produktiem, taču reālo iespēju priekšrocības skaits varētu pieaugt, ja ražotāji redzēs, ka Zaļā karotīte dod reālu labumu — priekšrocības iepirkumos. Zaļā karotīte ir vienīgā pārtikas produktu kvalitātes zīme Latvijā, kuras kvalitātes kritēriji ir ietverti arī valsts un pašvaldību iepirkumos.
