Reālo iespēju teorija. Kopējais pieprasījums/piedāvājums — teorija. Ekonomika, - klase.
Atvērto durvju diena Datorikas fakultātē 2018
Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā.
Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Keinsisms angļu : Keynesianism ir ekonomikas teorija, kas paredz daļēju valsts iejaukšanos ekonomikā.
Keinsisma reālo iespēju teorija ir balstītas uz reālo iespēju teorija Paļaušanos uz brīvā tirgus pašregulēšanās spējām un valsts neiejaukšanos ekonomikā, ko sludināja valdošā neoklasiskā teorija DŽ. Keinss uzskatīja par visbīstamāko kļūdu un novecojošu politiku. Šīs teorijas pamatā ir atziņa, ka izšķiroša nozīme ekonomikā ir pieprasījumam: tieši pieprasījums nosaka ražošanas pieaugumu un nodarbinātības pakāpi.
Tāpēc valsts uzdevums ir saglabāt un dažādi veicināt pieprasījumu. Īpaša nozīme ir valsts budžeta izdevumiem, kuriem savukārt jāveicina arī privātie kapitālieguldījumi.
Šī teorija neaicina valstiskot ekonomiku un ieviest sociālistisko plānsaimniecību, bet gluži otrādi — Dž. Keinsa mērķis bija glābt privāto tirgus ekonomiku no satricinājumiem. Saskaņā ar Keinsa teoriju, kopējām pieprasījuma pārmaiņām, vienalga vai tās ir paredzamas, vai neparedzamas, piemīt vislielākā īstermiņa ietekme uz reālo produkciju un nodarbinātību, ne cenām.
Keinsisms uzskata, ka cenām un īpaši algām ir lēna atbildes reakcija uz pieprasījuma un piedāvājuma pārmaiņām, tā rezultātā rodas tirdzniecības robota optimizācija iztrūkumi un pārpalikumi, īpaši darbaspēka ziņā.
Tā atbalsta bagātību pārdali nepieciešamības gadījumā.
Keinsa ekonomikas teorija ir izklāstīta Keinsa fundamentālajā darbā Vispārīgās nodarbinātības, procentu un naudas teorija Šī teorija pēc Otrā pasaules kara kļuva par dominējošo makro ekonomikas teoriju Rietumos. Līdz Keinsisma atbalstītāji norāda, ka atkopšanās no Lielās depresijas ir bijusi šīs "stimulācijas" un citu keinsisma nostādņu nopelns.
Keinsisma kritiķi, savukārt, norāda, ka ASV valdībai uz parāda iepludinot lielu naudu ekonomikā piemēram, caur militārās rūpniecības subsidēšanu kopējais IKP varbūt arī pieauga, taču ar valdības subsīdijām nesaistītā IKP apjoms pat samazinājās zemākā līmenī nekā tas krīzes apstākļos bija pirms militārās rūpniecības subsīdijām.
