Minimālās likmes variants, Minimālo algu saņem mazāka, bet joprojām lielākā daļa strādājošo :: Dienas Bizness
Saturs
Katru gadu valsts un pašvaldību budžeta projekta izstrādes gaitā, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, tiek pieņemts lēmums par minimālās darba algas paaugstināšanu, ieviešanas datumu, minimālās darba algas konkrēto apmēru, ņemot vērā koncepcijas projekta 2.
Pārskatot minimālo darba algu, pārskata no valsts un pašvaldību budžeta finansējamo iestāžu darbinieku mēneša darba algu skalas, palielinot tās atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās darba algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī. Attiecīgajā gadā likumprojektā par valsts budžetu paredz minimālās darba algas paaugstināšanai nepieciešamo papildu finansējumu. Koncepcijas projekta 2.
Labklājības ministre D. Staķe 1. Lai gan darba samaksas apmēra noteikšana ir atstāta līguma slēdzēju ziņā, darba samaksas noteikšanā pastāv arī noteikts publiskais elements, proti, valsts nosaka minimālās darba algas apmēru.
Navigācijas izvēlne
Šāda minimālās darba algas noteikšana ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt vismaz izdzīvošanas minimumu visiem darbiniekiem - gan privātajā, gan valsts sektorā strādājošajiem. Tādējādi minimums tiek noteikts vienots visai valstij un ir obligāti jāievēro visiem darba devējiem.
Tiesības uz taisnīgu darba samaksu, kas nodrošina darbiniekiem pienācīgus dzīves apstākļus ir viena no cilvēka pamattiesībām, kas noteikta gan starptautiskos, gan Latvijas tiesību aktos. Minimālās likmes variants ir saistoši vairāki starptautiskie līgumi, kuros tiek risināts darba samaksas jautājums. Piemēram, ANO Starptautiskajā paktā par cilvēka ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām ir noteikts, ka "pakta dalībvalstis atzīst katra tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, kas sekmē it īpaši atlīdzību, kas nodrošina visiem strādājošajiem vismaz apmierinošu eksistenci viņiem pašiem un viņu ģimenēm".
Starptautiskās Darba organizācijas konvencija Nr. Tāpat ANO Vispārējā cilvēka tiesību deklarācijā ir noteikts, ka "katram minimālās likmes variants ir tiesības uz taisnīgu un pienācīgu darba algu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi viņam un viņa ģimenei".
Arī Eiropas Sociālajā hartā ir paredzēts, ka nolūkā nodrošināt tiesību uz taisnīgu darba minimālās likmes variants efektīvu izmantošanu, valstis atzīst strādājošo tiesības uz darba samaksu, kas nodrošinātu strādājošiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus.
Ievērojot to, ka, pamatojoties uz augstāk minētajiem starptautiskajiem līgumiem, Latvijai ir uzliktas zināmas saistības attiecībā uz darba samaksas regulējumu, valstij ir jāveic viss nepieciešamais, lai minētās starptautiskās saistības izpildītu pienācīgi.
Darba samaksas un minimālās darba algas tiesiskais regulējums Latvijā ir noteikts vairākos normatīvajos aktos. Latvijas Republikas Satversmes Kopš Šī ir zemākā darba alga, kuru visiem darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.
Tai pat laikā pastāv problēmas minimālās likmes variants nodrošināšanā starp minimālo darba algu un valsts noteikto minimumu. Saskaņā ar LR Ministru Padomes Iztikas minimuma patēriņa groza lietiskais saturs apstiprināts ar augstāk minēto lēmumu un ietver pārtikas preces, nepārtikas preces un pakalpojumus, kuru minimālās likmes variants nodrošina cilvēkam sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni. Lai gan Centrālā statistikas pārvalde aprēķina iztikas minimuma apmēru katru mēnesi, to nevar uzskatīt par "valsts noteikto minimumu", jo tas netiek noteikts nevienā normatīvā aktā.
Tāpēc sabiedrībā rodas neizpratne par to, kāpēc minimālā darba alga nav vienāda ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto iztikas minimumu. Minimālās darba algas paaugstināšanai ir pozitīva ietekme uz makroekonomisko situāciju valstī. Šis paaugstinājums kopbudžetu ietekmē divējādi. No vienas puses, pieaug nosacītais darba algas fonds un līdz ar to iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas.
No otras puses, pieaug budžeta izdevumi budžeta iestādēs strādājošo darba algām un sociālās apdrošināšanas iemaksām. Turklāt, minimālās darba algas paaugstināšana uzlabo konkurētspēju tiem uzņēmumiem uzņēmējsabiedrībāmkuri maksā nodokļus no visas darba algas, salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz aploksnēs. Saskaņā ar Latvijā veiktiem pētījumiem, piemēram, "Darba dzīves barometrs" un aptaujām, ko veica institūcija "Sociāli korelatīvo datu sistēmas" SKDSvalstī ir pieaudzis strādājošo skaits, kas saņem algu "aploksnēs" skat 2.
Minimālo algu saņem mazāka, bet joprojām lielākā daļa strādājošo :: Dienas Bizness
Papildus valstiskajam minimālās darba algas regulējumam var pastāvēt arī lokālais minimālās darba algas regulējums, proti, sociālie partneri darba koplīgumos uzņēmumā vai nozarē var noteikt minimālo darba algu attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē. Ievērojot darba tiesību principu, ka koplīguma noteikumi nevar pasliktināt darbinieka stāvokli salīdzinājumā ar normatīvajiem aktiem, koplīgumos var noteikt tikai lielāku minimālo darba algu. Tā, piemēram, jau Sociālie partneri minimālās darba algas jautājumu var risināt arī ar citu vienošanos starpniecību, kas attiecas ne tikai uz kādu noteiktu nozari.
Piemēram, jau Lai noteiktu darba samaksas attīstības pamatprincipus valstī Ministru kabinets Saskaņā ar šo koncepciju darba samaksas politikas attīstības pamatprincipi ir: 1 vienojoties sociālajiem partneriem valdībai, arodbiedrībām un darba devējiem valstī, tiek noteikta vienota minimālā darba alga; 2 minimālā darba alga tiek noteikta, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, arī iespējas saistībā ar valsts pārvaldes izdevumu samazināšanu; 3 minimālā darba alga ir jāpārskata regulāri pirms valsts budžeta projekta izstrādes; minimālās likmes variants pārskatot minimālo darba algu, ir jāpārskata no budžeta finansējamo iestāžu darbinieku kāds ir signāls binārajās opcijās darba algu skalas, palielinot tās proporcionāli minimālās darba algas pieaugumam.
Praksē augšminētie pamatprincipi netiek pilnībā ievēroti. Piemēram, minimālās likmes variants Izvērtējot minimālās darba algas pārskatīšanas biežumu sākot no Analizējot statistikas datus, var redzēt, ka strādājošo mēneša vidējā minimālās likmes variants samaksa pieaug vienmērīgi un tai nav sevišķi liela saistība ar minimālās darba algas izmaiņām. Jo arī laika periodos, kad minimālā darba alga netiek pārskatīta, tomēr vērojama vidējās darba samaksas paaugstināšanās skat.
Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde Pašlaik galvenais faktors, kas ietekmē minimālās darba algas apmēru, ir valsts budžeta iespējas, no kurām atkarīgs minimālās darba algas palielinājums no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem.
Šajā sakarā minimālā darba alga netiek noteikta tādā apmērā, kāds būtu atbilstoši minimāliem dzīves apstākļiem. Aplūkojot citu valstu pieredzi, varam konstatēt, ka minimālā darba alga tiek noteikta arī vairākās Eiropas Minimālās likmes variants valstīs. Šajās minimālās likmes variants pastāv divi minimālās darba algas noteikšanas veidi: 1 Ar likumu minimālā alga tiek noteikta Francijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā.
Pārskatot minimālo darba algu dažādās valstīs tiek ņemti vērā dažādi kritēriji skat. Savukārt, Luksemburgā minimālās algas apmērs tiek regulēts, pamatojoties uz patēriņa cenu pieaugumu. Vācijā minimālo darba algu nosaka, ņemot vērā vidējās darba algas pieaugumu valsts un privātajā sektorā.
Eiropas Sociālās Hartas 4. No Baltijas valstīm Sākot ar Teorētiski minimālās darba algas paaugstināšana varētu veicināt bezdarba līmeņa pieaugumu, bet faktiski ir nepieciešama esošās situācijas analīze.
Labklājības ministrija veica analīzi par minimālās darba algas paaugstināšanas ietekmi uz bezdarba līmeni par iepriekšējiem gadiem.
Minimālās darba algas paaugstināšana varētu paaugstināt bezdarba līmeni tajos Latvijas rajonos, kur reālā darba samaksa ir minimālās darba algas līmenī.
Nodokļu samaksas nosacījumi
Tādi rajoni varētu būt Latgalē, bet saskaņā ar statistikas datiem, piemēram, Preiļu rajonā un Rēzeknes rajonā novērojama situācija, ka tajos gados, kad tika paaugstināta minimālā darba alga, bezdarba līmenis samazinās nevis paaugstinās. Saskaņā ar statistikas datiem Minimālās likmes variants lielākā daļa darbinieku, kuriem darba samaksa ir minimālās darba algas apmērā, strādā privātajā sektorā. Minimālās darba algas paaugstināšana ietekmēs tieši šos darbiniekus, jo paaugstināsies darbaspēka izmaksas.
Tomēr, ņemot vērā to, ka tieši privātajā sektorā strādājošie saņem nelegālos ienākumus, algu "aploksnēs"reāli darbaspēka izmaksas nepieaugs tik lielā apmērā kā minimālā darba alga.
Vienlaikus paredzēts no Tiesa, šis ir ministriju piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties. Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai FM līdz šā gada Divi IIN progresivitātes scenāriji Ministriju izstrādātajā piedāvājumā rosināts diskutēt par diviem IIN progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu.
Tas nozīmē, beigti bitcoin maki minimālās darba algas paaugstināšana būtiski neietekmēs bezdarba līmeņa izmaiņas. Augstāk minētais norāda uz to, ka nepieciešams atzīt par spēku zaudējušu Šajā koncepcijā minētie darba samaksas noteikšana pamatprincipi attiecībā uz no valsts budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem ir atspoguļoti Ministru kabineta Bez tam jautājumu par minimālās darba algas noteikšanu Latvijā ir nepieciešams pilnveidot, proti, Ministru kabinetam ir jānosaka un konsekventi jārealizē tādi minimālās darba algas noteikšanas kritēriji, kas būtu vērsti uz minimālās darba algas palielināšanu nolūkā nodrošināt darbiniekiem pienācīgus dzīves apstākļus, ar to saprotot vismaz minimālus dzīves apstākļus minimālās likmes variants Latvijas apstākļiem un ekonomiskajai situācijai, kā arī radītu skaidrus noteikumus, lai darba devēji savlaicīgi varētu plānot minimālās darba algas izmaiņas.
Prognoze par sekām, kas radīsies, ja šis jautājums netiks risināts Neveicot minimālās darba algas regulāru pārskatīšanu, palielināsies inflācijas ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni un pirktspēju.
Pieaugs nabadzības līmenis, t. Valstij būs jātērē vairāk līdzekļu sociālās palīdzības pasākumiem, tātad būs nepieciešami papildus līdzekļi sociālajam budžetam. Strādājošiem un viņu ģimenēm netiks nodrošināti pienācīgi dzīves apstākļi: 1 Nespēja nomaksāt dzīvokļu un komunālos maksājumus siltums, elektrība, kanalizācija radīs parādus un liks ģimenēm atteikties no pakalpojumiem, kuri ir svarīgi ģimenes labklājības minimālās minimālās likmes variants variants 2 Sakarā ar nepilnvērtīgu uzturu, saimniecisko problēmu radītiem stresiem, nespēju ieguldīt līdzekļus veselības profilaksē, pieaugs veselības problēmas un pasliktināsies indivīdu veselības stāvoklis, kas radīs vāju sabiedrības veselību; 3 Samazināsies izglītošanās iespējas, pasliktināsies bērnu stāvoklis sabiedrībā, īpaši, ja minimālās likmes variants dzīvo mazattīstītos lauku apvidos.
Ņemot vērā to, ka lielākā daļa nodokļu tiek maksāti no minimālās darba algas, regulāri nepaaugstinot minimālo darba algu, nepieaugs iekasēto nodokļu apmērs un līdz ar to nepaaugstināsies darbiniekiem izmaksājamās sociālās garantijas nākotnē. Minimālās darba algas regulāra nepaaugstināšana pasliktinās konkurētspēju tiem uzņēmumiem uzņēmējsabiedrībāmkuri maksā nodokļus no visas darba algas, salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz aploksnēs.
Pasliktināsies valsts fiskālā situācija un valsts ekonomiskā attīstība, ņemot vērā to, ka lielākai daļai privātajā sektorā strādājošajiem ir oficiāli noteikta minimālā minimālās likmes variants alga, no kuras maksā nodokļus. Strādājošie, kas strādā pilnu mēnesi un saņem darba samaksu minimālās darba algas apmērā, neizjūt nekādu ekonomikas augšupeju, attīstību vai dzīves līmeņa paaugstināšanos, jo šādi zemie darba ienākumi nevar viņiem garantēt normālus dzīves apstākļus.
Tāpēc zudīs uzticība valstij un tās veiktajiem pasākumiem, stabilitātei, samazināsies investīcijas. Piezīme: Aprēķins sniegts koncepcijas projekta 6. Piedāvātie minimālās darba algas noteikšanas pamatprincipa realizēšanas varianti ir visizdevīgākie, jo paredzams pārejas periods, tātad pakāpeniski pieaugs budžeta izdevumi budžeta iestādēs strādājošo darba algām un sociālās apdrošināšanas iemaksām un no otras puses pieaugs nosacītais darba algas fonds un līdz ar to iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas.
- Internets kā līdzeklis, lai nopelnītu
- Meklēšana portālā | baltumantojums.lv
- Kvalitātes stratēģija iespējām
- darba alga | I.L. grāmatvedība, audits un konsultācijas - Part 2
- Riska pārvaldības noteikumi binārām opcijām
- Eiropas valstu pēc minimālās algas uzskaitījums — Vikipēdija
Pakāpeniska minimālas mēneša darba algas palielināšana mazinās spiedienu uz inflāciju un valsts minimālās likmes variants izdevumiem. Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, minimālās darba algas pakāpeniska paaugstināšana nepasliktinās valsts kopbudžeta bilanci un prognozējams neliels kopbudžeta ienākuma pieaugums. Valstij būs jātērē mazāk līdzekļu sociālās palīdzības pasākumiem, tātad izdevumi sociālajam budžetam samazināsies. Turklāt, regulāra minimālās darba algas paaugstināšana uzlabos konkurētspēju tiem uzņēmumiem uzņēmējsabiedrībāmkuri maksā nodokļus no visas darba algas, salīdzinot ar tiem, kuri maksā nodokļus no minimālās darba algas, bet pārējo atalgojumu izsniedz "aploksnēs".
Minimālās darba algas paaugstināšana neveicina darba algas maksāšanu "aploksnēs", bet gan paredz legalizēt lielāku darba algas daļu, no kuras tiek maksāti nodokļi. Lai paaugstinātu iedzīvotāju ienākumus paredzēta minimālās mēneša darba algas plānveidīga pakāpeniska paaugstināšana, saskaņojot to ar sociāliem partneriem - darba devējiem un arodbiedrību darbinieku pārstāvjiem.
Zaudējis spēku - Par Koncepciju par minimālo darba algu
Paaugstināsies iedzīvotāju dzīves līmenis, jo paaugstināsies strādājošo darba ienākumi. Pieaugs pašvaldību ienākumi.
Saskaņā ar iepriekšējo pieredzi minimālās mēneša darba algas pieaugums bija par lielākiem procentiem. Uzskatām, ka minimālai mēneša darba algai ir jābūt tādā apmērā, kas garantētu darbiniekiem vismaz minimālās likmes variants minimumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem iztikas minimums vidēji Pašreiz no minimālās mēneša bruto darba algas 70 Ls apmēra minimālā mēneša neto darba alga vidēji ir tikai 53,9 Ls.
Koncepcijas risinājuma varianta īstenošanas plāns posmi un nepieciešamie tiesību akti Lai realizētu koncepcijas risinājuma variantu: 1 Akceptētie koncepcijā minētie minimālās darba algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatprincipi ir jāiestrādā tiesību aktā.
Ministru kabineta noteikumos par minimālās darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību jāiestrādā akceptētie šīs koncepcijas minimālās darba algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatprincipi.
Atbildīgā institūcija par šī tiesību akta izstrādāšanu ir Labklājības ministrija. Atbildīgā institūcija par šī pasākumu veikšanu irLabklājības ministrija.
Nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvā celt minimālo algu un palielināt pabalstu par bērniem
Atbildīgā institūcija par šī pasākuma veikšanu ir Finanšu ministrija. Atbildīgā institūcija par šī tiesību akta izstrādāšanu irFinanšu ministrija. Ministru kabineta noteikumu projektā tiks noteikts minimālās mēneša minimālās likmes variants algas un minimālās stundas tarifa likmes apmērs, kā arī minimālā stundas tarifa likme pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, un kuriem normālais darba laiks tiek noteikts septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā minimālās likmes variants ar Darba likumu.
Koncepcijas risinājuma varianta īstenošanas novērtēšana un atskaitīšanās Lai novērtētu, kāds progress ir sasniegts koncepcijas ieviešanas laikā attiecībā pret izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem: Labklājības ministrijai ik gadu jāatskaitās publiskajā gada pārskatā par veikto minimālās darba algas paaugstināšanu un tās ietekmi uz valsti kopumā.
Staķe 2. Ekonomiskā un sociālā statistika, kas bieži tiek izmantota kā indikators, nodrošina informāciju makroekonomiskā līmenī, taču reti palīdz novērot kvalitatīvas izmaiņas darba dzīvē, pat nepieminot skatījumu nākotnē.
Lai atrisinātu šo problēmu, Somijā tika izveidots "Darba dzīves barometrs". Ar barometra palīdzību darba dzīve un pārmaiņas tajā Somijā tiek pētītas kopš Atkārtoti pētījums tika uzsākts Šis pētījums bija socioloģiska aptauja, kuru veica iedzīvotāju dzīves vietās visās trijās Baltijas valstīs vienlaicīgi. Pētījuma mērķis bija iegūt objektīvu un salīdzināmu informāciju par darbinieku apmierinātību ar viņu darba dzīvi darba apstākļiem, darba samaksu, morāli psiholoģisko klimatu darba vietās u.
Padomnieks bināro opciju pārskatīšanai valstīs, kuru pēc tam varētu izmantot sociālo ziņojumu sagatavošanai, stratēģiskajai plānošanai utt. Somijas zinātnieki kopā ar Labklājības ministrijas speciālistiem un citu minimālās likmes variants speciālistiem, kā arī Latvijas Minimālās likmes variants arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem izstrādāja anketas socioloģiskās aptaujas veikšanai.
Pētījums tiek veikts vairākos posmos un pašlaik ir zināmi Šie rezultāti ir arī salīdzināti ar Pētījumā "Darba dzīves barometrs" ir izmantoti divi atslēgvārdi - "darba dzīves kvalitāte" un "pārmaiņas".
Darba dzīves kvalitāte ir attiecināma uz visiem minimālās likmes variants apstākļiem, sākot no drošības pasākumiem darba vietā un beidzot ar cilvēku attiecībām darbā. Izvērtējot pārmaiņas, var iegūt aprakstošu informāciju par pašreizējo stāvokli, notikušo attīstību un skatījumu nākotnē.
Aptaujas metode: respondentu vecumā no 18 līdz 64 gadiem intervēšana mājās. Aptaujā tika izmantotas anketas latviešu un krievu valodā. Aptauja tika veikta laikā no
